Uz saturu

Aktuālā informācija par Lielo talku un šā gada jaunumu – "plaušu tīrīšanu"

2024. gada 25. aprīlī 11:17

Šajā reizē raidījumā "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!" pie Mārtiņa un Kristīnes Spuriem viesojās Lielās talkas starptautisko projektu vadītāja Aiva Rozenberga, lai pastāstītu par 27. aprīļa Lielās talkas jaunumiem un arī par to, kas ir "plaušu tīrīšana".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" skan raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kas tapis sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu, lai stāstītu par videi draudzīgām lietām cilvēkiem saprotamā valodā.

Gatavojoties Lielajai talkai, ikviens aicināts izmantot Lielās talkas tīmekļvietnē talka.lv pieejamo piesārņoto vietu karti un ziņot par vietām, kurās nepieciešama sakopšana.

Uz Latvijas pašvaldībām nosūtīti 300 000 atkritumu maisi, lai Lielās talkas dienā, 27. aprīlī, tie būtu pieejami ikvienam talkotājam.

Lielās talkas laikā, 27. aprīlī un 28. aprīlī, rīdzinieki bez maksas varēs nodot savāktās koku un krūmu lapas divās Rīgas apkaimēs – Pārdaugavā un Mežaparkā.

"Katru gadu ir jauni akcenti. Ar to tradīcija nekad neizmirst. Mēs katru gadu darām kaut ko no jauna. Viens no jaunumiem ir tas, ka Dziesmusvētku biedrība ir nākusi ar ideju par "plaušu tīrīšanu". Pēc Lielās talkas, 27. aprīlī, Mežaparka estrādē no pulksten 15.00 līdz 18.00 notiks sadziedāšanās kopā ar Latvijas koriem. Visi aicināti uz "plaušu tīrīšanu"," stāsta Rozenberga.

Aiva Rozenberga

"Kad labi ir padarīts darbs, tad var būt talkas zupa un var kopā padraudzēties un padziedāt."

"Plaušu tīrīšanu" izdomāja Dziesmusvētku biedrība, Ints Teterovskis. Tas ir lieliski. Jebkurš dziedātājs zina, kad tu dziedi, tas nāk par labu tavai veselībai. Tie ir oficiāli zinātniski dati.[..] Tamdēļ mums ir jādzied, cik vien mēs vēlamies," par jauno talkas iniciatīvu stāsta Rozenberga.

Par atsaucību Lielās talkas rīkotāji nesūdzas. Tā ir liela. Talkas kartē talkas.lv var redzēt, ka talkotāji ir pa visu Latviju. Lielajā talkā var būt ne tikai atkritumu savākšana, bet arī labiekārtošana, piemēram, pagalmā izveido puķu dobes, jaunieši iekārto sev atpūtas telpas, ainavas labiekārtošana. Tā ir iespēja izpausties.

Aiva Rozenberga

"Sanākam kopā un izdarām kaut ko labu kopienai. Doma visu laiku attīstās. Mēs no tiem atkritumiem lēnām ejam projām."

Savukārt 20. septembrī būs Pasaules talka, kas notiks visā pasaulē. "Latvija bija pirmā Pasaules talkā 2018. gādā sāka nevis ar atkritumu vākšanu, bet stādot Laimes kokus," stāsta Rozenberga.

Vēl Rozenberga atgādina, lai pēc Lielās talkas nemētātos atkritumi maisi, talkas vietas ir jāpiesaka un jāatzīmē kartē, tad konkrētās pašvaldības koordinatori zina, kur ir jāsavāc talkas maisi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpat ir jāsaprot, ka dažas pašvaldības ir tik lielas un tajās ir tik daudz talkas vietu, ka talkas maisu izved pakāpeniski, iespējams, līdz pat trīs nedēļām.

Aiva Rozenberga

"Divu, trīs nedēļu laikā visiem talkas maisiem būtu jābūt savāktiem. Ja kaut kur nav, jāsazinās ar pašvaldību un jānoskaidro, kāpēc konkrētajā vietā maisi vēl nav aizvesti."

Rozenberga min, ka Latvijas gadījumā īpaši labi ir partneri, piemēram, Latvijas pašvaldību savienība. Katrā Latvijas pašvaldībā ir atbildīgais cilvēks, kurš darbojas ar Lielās talkas jautājumu – atbild uz cilvēku jautājumiem, sazinās ar Lielās talkas organizatori un uz vietas praktiski organizē, sākot ar maisu izdalīšanu un atkritumu izvešanas plānu.

Aiva Rozenberga

"Citādi tas ir milzīgs darbs gan ar citiem sadarbības partneriem, gan ar atbalstītājiem. Skolas talko piektdienās savā apkārtnē. Visa sabiedrība, visos līmeņos ir ļoti, ļoti aktīva."

Rozenberga ar lepnumu saka, ka Latvija daudzu gadu garumā ieņem pirmās vai pirmā trijnieka vietas, cik procentuāli liels skaits cilvēku ir iesaistījies Lielajā talkā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Pasaules talkas komunikācijas vadītāji nesaprot, kā mums tas ir iespējams, ka trešdaļa valsts cilvēku ir kādreiz iesaistījušies talkā," stāsta Rozenberga un atbildot viņiem, kā mums tas izdodas, teic, "tā ir gudra organizatoriskā shēma, tās ir folkloras tradīcijas – kolektīvā atmiņa, kā to var darīt kopā. [..] un, protams, tie ir veiksmīgi līderi, valsts atbalsts un visas sabiedrības iesaiste."

Lai talkā varētu vairāk labiekārtot, nevis vākt atkritumus, Rozenberga atgādina, ka mums tagad ir ikdienā jāšķiro atkritumi, tāpat ir jāsaprot, kāpēc tu to dari.

Runājot par Lielo talku, Rozenberga iezīmē arī rudens Pasaules talku, kuras laikā vairāk uzmanība tiks pievērts Baltijas jūrai.

Aiva Rozenberga

"Tie, kas vēl domā, iet vai neiet, es saku aizejiet. Tas ir kā eksperiments. Varbūt satiksiet kādu draugu vai iepazīsieties ar kaimiņu. [..] Tas ir kaut kas tāds, ko nevar atmest."

Lielā talka ir lielākā Latvijas nevalstiskā kustība, kas balstās uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, atveseļošanā un labiekārtošanā. Lielās talkas tradīcija aizsākās ar talku 2008. gada 13. septembrī, kas bija kā iedzīvotāju dāvana Latvijai tās 90. dzimšanas dienā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šo gadu laikā talkā piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku. 2023. gadā kopumā tika pieteiktas 1339 talkas vietas: 894 publiskās atkritumu savākšanas un 445 labiekārtošanas talkas, kā arī 183 solo talkas.

Raidījumā tiks runāts par tādām tēmām kā:

  • Svētki, dāvanu pirkšana, patēriņš, ēdienu pārpalikumi uz svētku galda;
  • "Melnā" piektdiena, kiberpirmdiena un iepirkšanās;
  • Dabas daudzveidība, vides ietekme uz emocionālo veselību;
  • Atpūta pie dabas, zaļāki festivāli un pasākumi.

Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" jauns raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kurā runās par zaļu dzīvesveidu, kā varam būt draudzīgāki dabai un līdz ar to paši sev. Lasi un kausies arī portālā šeit.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild radio "Star FM".

Šobrīd ēterā
Uzgaidiet...