Uzmanību. Gatavību. Zaļš! Kā būt dabai draudzīgākiem arī svētku laikā
Katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" skan raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kas tapis sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu. Šajā reizē pie Kaspara un Rūtas Dvinskiem viesojās "Zero Waste Latvija" kustības aizsācēja Zane Skuja un dalījās ar saviem ieteikumiem, kā būt dabai draudzīgākiem arī svētku laikā.
"Zero Waste" kustības aizsācēja pirms daudziem gadiem pievērsās zaļai kustībai, jo viņa pēc dabas ir vērotāja un kritiski vērtē to, kas notiek apkārt.
"Es esmu tā, kas uzdot jautājumu, kur tas nonāk, kas notiek pēc tam. Arī tas, ka esmu dzīvojusi lauku vidē, tāpēc arī saikne ar dabu vienmēr ir bijusi tuva. Bet pagriezana punkt bija tad, kad strādāju kosptrādes punktā un man blakus bija grafiskais dizaineris Artis Tauriņš, kurš runāja par "Zero Waste" kustību, jo es līdz tam nezinu. Viņš teica, ka Rīga vajadzētu beziepakojuma veikalus," pirmsākumus atceras Skuja, kas pēc sarunas izveidoja "Facebook" grupu, lai noskaidrotu, cik daudzus interesē beziepakojuma veikali. Viņa saprata, ka cilvēkus tas interesē un ka ir vērts kaut ko darīt.
"No bezakritumu veikala tas pārvērtās par "Zero Waste Latvija". [..] Fenomenāli jauki viss izauga no vienas sarunas."
Ziemassvētki ir tās svinības, kas pēc sevis atstāj vairāk atkritumu, ja mēs salīdzinām, piemēram, ar Vasaras saulgriežiem. Ietinamais papīrs dāvanām, pārtikas kalni, rotājumi.
"Ziemassvētku svinēšanu var sadalīt trijās kategorijās – dekorācijas, dāvanas un ēdiens. Ja runājam par ēdienu, tad laicīgi jānoskaidro, kas nāks ciemos un mazliet jāparēķina, vai tiešām ir nepieciešams spainis ar rasolu, vai pietiks ar bļodu, ja vēl ciemiņi nāk ar savu ēdienu."
Ziemassvētku ēdiens un prātīga iepirkšanās
Iespējams, ka mēs daudzi apjūkam, ja mums pasaka, aprēķini, cik daudz ēdiena uz Ziemassvētku galda likt? Tāpēc Rūta mūsu visu vārdā vaicāja, kā to izdarīt?
"Atceramies īkšķa likumu. Tas, ko tev šķiet, ka vajag, samazini par 30% un tas visdrīzāk būs tas, ko reāli vajadzēs, ja domājam par ēdienu."
Skuja arī atgādina, ka par bezatkritumiem jādomā iepērkoties, piemēram, mandarīnus varam likt auduma maisiņā. Viņa rosina atrast veidus, kā pirkt bez iepakojuma.
"Iet uz tirgu. Ar savu iepakoju vai bez iepakojuma nopirkt ēdiena sastāvdaļas. Bieži iepakojums ir tas, kas rada tos lielos atkritumus. Ar ēdienu vēl varam padalīties, piemēram, ar kaimiņiem, tad iepakojums nonāk miskastē."
Dāvanas un iepakojums
Dāvanas ir skaistākais, kāpēc cilvēki tik ļoti gaida Ziemassvētkus.
"No "zero wast" viedokļa vislabākā dāvana ir pieredze. Proti, biļetes uz izpletņlēkšanu, restorāna apmeklējumu, teātri, zirgu izjādēm. Ja vēl paši var uztaisīt kaut ko no savas puses, piemēram, svinības padarīt par pieredzi, tas būs pats labākais."
Rūta vēl atgādina, ka brīnišķīga dāvana ir tā, kas radīta pašu rokām, piemēram, omītes adītas zeķes.
Neiedrīkstam aizmirst, kā dāvana tiek pasniegta – iepakojums.
"Ar iepakojuma papīriem ir tā, ka vislabāk ir vispār nelietot. Tas nav varbūt skaisti un modīgi, bet ir varianti, radoši ietīt avīžu lapās. Tās nebūs, iespējams, ļoti estētiski un "instegrammīgi"."
Skuja iedrošina, uzmanīgi izmantot dāvanu maisiņus un nākamajā gadā tos atkal varēs izmantot. Lai tie laiž otro un trešo riņķi, ierosina Rūta.
Skuja ierosina padomāt kā iepakojumu, kas pašam nav vajadzīgs, nodot citiem, piemēram, aiznest uz labdarības veikaliem vai kādam rokdarbniekam atdāvināt drēbes iesaiņojuma lentas.
Rūtai mājās ir kaste, kur tiek glabātas auduma lentītes, piemēram, Kaspars, kas arī ziemā spēlē diskgolfu, sien pie šķīvīšiem šīs lentīte, tad šķīvīti sniegā ir vieglāk atrast.
Kaspars neaizmirst arī par tiem, kuriem mājās ir bērni, kas ļoti gaida zem eglītes manas, kuras vienmēr ir iepakotas, viņš vēlējās noskaidrot, ko darīt ar šiem bērnu mantu iepakojumiem, kas ir no plastmasa, kartona.
"Tas ir ģimenes vērtību jautājums. [..] Ir vērts padomāt visu atlikušo gadu, varbūt to var kaut kā mazināt un virzīt to ģimenes pieredzi uz citāda veida Ziemassvētkiem. Par to ir vērts padomāt ilgtermiņā, ja ir vēlēšanās mazināt atkritumus."
Pats, pats sliktākais no "Zero waste" principiem ir nopirkt jaunu, skaidro Skuja. Viņa ieteiktu meklēt iespējas un pirkt lietotas lietas. Viņa nenoliedz, ka bērniem gribās to jauno mantu, tad vajag mācīt bērniem rūpēties par mantām.
"Novērtēt, jo tas ir princips, ja mēs mācām jaunajiem cilvēkiem, ka tas ir "sūdiņš" un pēc divām nedēļām var izmet, tad mēs radinām, ka viņš dabūs jaunu. Tā miskaste ir un krājās. Bērns ir pieradis, ka tas ir normāli. [..] Ja rotaļlieta ir labi lietota, tad brīnišķīgs veids ir noziedot, piemēram, aiznest uz "Otro elpu". Ir daudzas ģimenes, ka jaunu spēļu un rotaļlietu meklējumos dodas uz labdarības veikaliem. Paildzināt rotaļlietas mūžu ārpus ģimenes, maksimāli attālinot to no miskastes."
Rūta no savas pieredze teic, ka ilgāks mūžs ir koka rotaļlietām. Un viņa teic, ka līdz kaut kādam vecumam, bērni priecājas par koka rotaļlietām, līdz pienāk brīdis, kad bērns palūdz Bārbiju, kura nebūs no koka.
Skuja nesaka, ka viss ir jāmaina, bet iedrošina meklēt citus veidus, piemēram, Ziemassvētkos visiem kopā kaut kur aizbraukt. Tas var būt labdarības pasākums, kurā iesaistās visa ģimene. Radināt bērnus, ka dāvanas nav biežāk kā divas reizes gadā – Ziemassvētkos un dzimšanas dienā.
"Meklēt veidus kā kopumā veidot ģimenes kultūru, lai plastmasa dāvana nav tas lielais brīnums, apbalvojums, lai kas cits iznāk priekšplānā."
Ziemassvētku eglītes un rotājumi
Ziemassvētki nav iedomājami bez eglītes un rotājumiem. Šķēpi tiek lauz, kura ir labākā eglīte?
"Vislabākā eglīte ir tā, kas nav nocirsta. Protams, bez eglītes nevar. Tas ir skaisti un māja rada svētku sajūtu."
Skuja rosina būt radošiem un uzbūvēt pašiem savu eglīti, piemēram, no grāmatām. Nav jābaidās un var nopirkt kvalitatīvu mākslīgo eglīti, kuru var lietot gadu no gada. Tas būs piemērots tiem, kam Ziemassvētki ir lielā cieņā, kas rota un šos svētkus uztver nopietni un viņiem tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Tad gan būtu vēlams par šādu eglīti rūpēties uz lietot 10 un vairāk gadus.
Vēl var iegādāties eglīti podiņā, bet diemžēl ne vienmēr šīs eglītes pēc tam ieaug dārzā, kad pārstāda. Ir arī dzirdēts par eglīšu nomu. Arī tas ir foršs veids.
Tradicionāli ģimenes nocērt eglīti mežā un nes mājās rotāt. Skuja gan saka, ka viņas ģimene tad labāk izvēlas pirkt nocirsto eglīti.
"Man nav datu, kas ir labāk. Es tad teiktu, ka ir labāk nopirkt tur, kur jau ir nocirsts, nevis cirst pašam savējo. Zinot to, ka visdrīzāk viņi neiztirgo visas, tad labāk ir nopirkt cirsto."
Skuja uzver, ka mēs Latvijā esam ļoti priviliģētā situācijā, jo mums apkārt ir mežs un mēs paši varam nocirst eglīti.
"Ja jūs ņemat jebkādu egli, rūpējaties par to."
Lai arī kā, tomēr pienāk brīdis, kad svētki beidzas un no eglītes ir jāatbrīvojas. Mākslīgi kārtīgi ieliek kastā un glabā līdz nākamajiem svētiem, bet lielākās galvassāpēs ir par dabīgajām eglītēm.
Skuja atgādina, lai pēc svētkiem nebūtu galvassāpes no nobirušajām skujām, tomēr labāk izvēlēties eglīti podiņā vai kvalitatīvu mākslīgo eglīti.
"Es aicinātu painteresēties, kas ir atkritumu apsaimniekotājs. Viņiem arī vajadzētu būt informācijai vai, kā un kad viņi eglītes savāks pēc svētkiem. Svarīgākais ir parūpēties, lai eglīte nenonāk sadzīves atkritumos. [..] Mēs no dabas izņemam materiālu, kas var mierīgi atgriezties augsnē un turpināt savu dzīves ciklu."
Galvenais svētku laika, domāt, kā tos pavadīt dabai draudzīgāk. Vienkārši piedomājam, meklējam informāciju.
"Pat, ja par 10% jūs šogad kaut ko uzlabosiet ģimenes svētku svinībās, piemēram, mandarīnus nopirksiet auduma maisiņos, tas jau būs labi. Ja visu gadu parūpēsities par pāris procentiem, tas jau būs brīnišķīgi. Ja vēlaties manīt ko radikāli, varat griezties "Zero Waste" un saņemsiet noderīgu informāciju."
Līdz pat vasarai "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!" klausies un lasi intervijas, izaicinājumus un arī zaļās ziņas darba dienās!
Raidījumā tiks runāts par tādām tēmām kā:
- Svētki, dāvanu pirkšana, patēriņš, ēdienu pārpalikumi uz svētku galda;
- "Melnā" piektdiena, kiberpirmdiena un iepirkšanās;
- Dabas daudzveidība, vides ietekme uz emocionālo veselību;
- Atpūta pie dabas, zaļāki festivāli un pasākumi.
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" jauns raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kurā runās par zaļu dzīvesveidu, kā varam būt draudzīgāki dabai un līdz ar to paši sev. Lasi arī portālā tv3.lv.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild radio "Star FM".
