Uzmanību. Gatavību. Zaļš! Par klimata pārmaiņām un globālo sasilšanu
Raidījumā "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!" pie Mārtiņa un Kristīnes Spuriem viesojās ilgtspējības speciāliste un vides eksperte Laura Treimane. Saruna raidījumā par klimata pārmaiņām un to, ka Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" apstiprinājis, ka pagājušais gads bija siltākais novērojumu vēsturē.
Katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" skan raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kas tapis sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu. Šajā reizē par vidējo temperatūru, kas par gandrīz pusotru grādu pārsniedza pirmsindustriālā perioda līmeni, kas ir Parīzes klimata nolīgumā iekļautā robežšķirtne.
"Tagad mēs piedzīvojam tik aukstas temperatūras, kādas nav bijušas 150 tūkstošos gadus," skaidro Treimane un atklāj: "Šīs izmaiņas klimata sistēmā ir notikušas ļoti, ļoti īsā laikā periodā. Tas ir vispārpieņemts zinātnisks fakts, ka cilvēks mūsdienās ietekmē klimatu."
Treimane stāsta, ka tas notiek tāpēc, ka mūsu ekonomika pamatā balstās uz fosilajiem kurināmajiem energoresursiem, no kuriem izdalās Co2 un citas siltumnīcefektu gāzes, kas veicina globālo sasilšanu.
Klimata politikas skeptiķi saka, ka tas jau ir normāli. Tā ir esot daļa no tā, kā daba dara. Arī iepriekš ir bijis gan siltāk, gan aukstāk.
"Būtībā tas ir pareizi, ka klimats ir mainīgs, bet te mēs skatāmies uz ļoti īsu laika periodu. Uz 100 gadiem, kuru laikā mēs esam pietuvojušies gandrīz vai neatgriezeniskām klimata pārmaiņām. Viens, ka piecu grādu slieksnis ir tas, kuru mums nevajadzētu pārkāpt."
Treimane teic, ka tagad ārā ir sniegs, ir auksts, bet tas nenozīmē, ka klimats nemainās, jo skaitļi viennozīmīgi rāda, ka klimata pārmaiņas ir ilgtermiņa process. Tas nenotiek vienas dienas laikā un klimats nav tas pats kas laiksapstākļi.
"Visi pētījumi pierāda to, ka klimata pārmaiņu ietekmē veidojas tādi ekstrēmi laikapstākļi, piemēram, lielgraudu krusa, arvien biežāk. [..] Svārstības ir daudz, daudz aktuālākas."
Kas ir tas, ko mēs varam darīt savās ikdienas izvēlēs vai ilgtermiņa izvēlēs?
Treimane saka, ka veidu ir daudz un tagad nevajag krist panikā.
Viņas pirmais ieteikums ir sākt ar mazumiņu. Piemēram, katru dienu vienu lēmumu pieņemt, ņemot vērā vides ietekmes. Treimane piedāvā brokastīs izvēlāties nevis desiņas ar ceptu olu, bet vegānu vai veģitātu sendviču.
Treimane nosauc Latvijā ietekmes:
- kā un ar ko mēs braucam – transports,
- enerģija – cik zaļš ir siltums un elektrība,
- lauksaimniecība – kā apsaimniekojam laukus un ko liekam uz sava šķīvja.
Klimata pēda – vai un kā to var izmērīt?
Treimane iesaka sameklēt informāciju "Ekoloģiskās pēdas nospiedums" kalkulators, to ikviens pats var aprēķināt.
Latvijā daudzi brauc ar savu personīgo automašīnu. Aizvien aktuālāka tēma ir eletroauto, vai ir vērts braukt ar elektroauto?
Treimane stāsta, ka ir tāds aprēķins, ko sauc par "Dzīves cikla aprēķins". Lai nomērītu kādas preces ietekmi uz vidi, tiek mērīta ietekme uz pilnīgi visu periodu, sākot no izejvielu ieguves un beidzot ar to, kā preci utilizē.
"Jebkuri pētījumi norāda uz to, ka "Dzīves cikla laikā" elektroauto ietekme uz vidi viennozīmīgi ir mazāka. Tas var atšķirties, piemēram, kādu elektroenerģiju iegādājies. Latvijā par laimi elektroenerģija ir zaļa. [..] Videi draudzīgās ir elektroauto visas dzīves laikā, bet te es vēlos visbūtiskāko uzvērto to, ka nav svarīgi vai lieto labu privāto jaunu automašīnu vai elektroauto, bet svarīgākais ir tas, vai ir iespējamas alternatīvas. [..] Primāri nav jautājums vai elektroauto ir videi draudzīgāks, bet gan tas, kā mēs varam veicināt ilgtspēlējīgāku mobilitāti – sabiedriskā transporta pieejamība un komforts," skaidro Treimane.
Treimane atgādina, ka mūsdienās nerunā tikai par klimata pārmaiņām, bet viņa uzsver, ka ir "dvīņu krīze" – klimats un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.
"Ja pareizi atceros, tad kops 1970. gada mēs esam zaudējuši aptuveni 70% no visām sugām un sugu populācijām. Arī Latvijā biotopu stāvoklis, vides kvalitāte nav iepriecinoša. Mums liekas, ka mēs esam ļoti zaļa valsts. Tas ir mīts. Mēs uz Eiropas fona tomēr tik zaļi neizskatāmies," neslēpj Treimane.
Klimata pārmaiņas veicina vēl vairāk sugu samazināšos, jo tās nespēj pielāgoties strauji augošām temperatūrām.
"Runājot par klimata pārmaiņām, nedrīkstam aizmirst par sugu samazināšanos. Šobrīd akadēmiski tiek minēts, ka mēs esam sestajā masveida izmiršanas stadijā. Tādēļ, pēdējais laiks rīkoties."
Treimane saka, ka viņa ļoti labi saprot tos cilvēkus, kuri netic klimata pārmaiņām, jo tas nav kaut kas tāds, ko mēs varam redzēt uz ielas.
Līdz pat vasarai "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!" klausies un lasi intervijas, izaicinājumus un arī zaļās ziņas darba dienās!
Raidījumā tiks runāts par tādām tēmām kā:
- Svētki, dāvanu pirkšana, patēriņš, ēdienu pārpalikumi uz svētku galda;
- "Melnā" piektdiena, kiberpirmdiena un iepirkšanās;
- Dabas daudzveidība, vides ietekme uz emocionālo veselību;
- Atpūta pie dabas, zaļāki festivāli un pasākumi.
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu katru sestdienu pēc pulksten 12.00 radio "Star FM" jauns raidījums "Uzmanību. Gatavību. Zaļš!", kurā runās par zaļu dzīvesveidu, kā varam būt draudzīgāki dabai un līdz ar to paši sev. Lasi un kausies arī portālā šeit.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild radio "Star FM".
