Aiz priekškara: Krievu lielais trumpis – ģenerālis Ziema

Krievijas diktators Vladimirs Putins ir sajutis asiņu garšu mutē, un krievu tā sauktie "atriebes triecieni" pa Ukrainas pilsētām ir kļuvuši īpaši nežēlīgi. Krievi izmanto to, ka ukraiņiem trūkst pārtvērējieroču sistēmu, kas spētu notriekt ballistiskās raķetes. Tāpat Putins ir pārliecināts, ka tā sauktais ģenerālis Ziema ukraiņus nospiedīs uz ceļiem, solot Kremlim uzvaru.

Krievu pēdējo nedēļu vēstījumi ir īpaši agresīvi un optimisma pārpilni, sludinot pārliecību par it kā tuvo uzvaru. Vienlaikus propagandisti pa laikam vārgi iešļupstās, ka vispār jau Krievija ir gatava miera sarunām, bet tikai uz tās noteikumiem. Tajā pašā laikā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā galma propagandistam Pāvelam Zarubinam skaidri paziņoja, ka Eiropā neesot neviena, ar ko risināt pārrunas, jo Eiropu esot pārņēmušas nacisma metastāzes.

Krievi slepkavo un ar to lielās

"Pasaulē ir ļoti maz valstu, kas aukstasinīgi nogalina civiliedzīvotājus un pēc tam lielās ar to sociālajos tīklos. Krievija ir viena no tām," sociālajā tīklā X raksta britu žurnālists un drošības eksperts Džimijs Raštons, kas dzīvo Kijivā.

Viņa pieminētā krievu lielīšanās, kas šokēja ļoti daudzus, ir attiecināma uz pagājušajā nedēļā krievu drona operatora sociālajos tīklos ievietotu video, kurā redzams, kā viņš pamana jaunu civiliedzīvotāju uz velosipēda, ieskatās viņam acīs un aukstasinīgi nogalina.

Vēl var minēt, ka 21. augustā krievu dronu triecienā Ukrainas pilsētas Krivijrihas iepirkšanās centram gāja bojā vismaz 16 cilvēki un vairāk nekā 130 tika ievainoti, tostarp 23 bērni. Deviņi cilvēki, kas uzbrukuma laikā atradās tirdzniecības centrā, sestdienas rītā joprojām nebija atrasti. To vidū bija divi bērni. Tāpat nežēlīgi tika apšaudīta Ukrainas galvaspilsēta Kijiva, tostarp mērķējot pa civilo infrastruktūru.

Uz visa šī fona cinisma augstākā pakāpe ir propagandistu jau vairākas nedēļas skandētie meli, ka krievi uzbrūk tikai militārajai infrastruktūrai, savukārt ukraiņi uzbrūkot tikai "nabaga" krievu parastajiem cilvēkiem.

Gan Putins, gan Lavrovs savās intervijās uzsvēra, ka Ukrainas izsludinātā 40 dienu kampaņa triecieniem pa Krievijas teritoriju esot izgāzusies, jo Ukrainas zaudējumi krievu "atriebes" triecienos ir daudz postošāki.

Diemžēl, ja runā par civiliedzīvotāju upuriem un ievainotajiem, kā arī postījumiem civilajiem objektiem, tad kara noziedzniekam Putinam ir taisnība. Krievi pēdējā mēnesī uz Ukrainu ir palaiduši rekordlielu dronu un ballistisko raķešu skaitu, kuru Ukrainas bruņotajiem spēkiem bija grūtības atvairīt.

Tajā pašā laikā nevajadzētu novērtēt par zemu Ukrainas triecienu sekas Krievijas militārajai infrastruktūrai un naftas rūpnīcām. Tam, protams, ir ietekme arī uz krievu sabiedrību, kas beidzot sajūt, ka karš ienācis arī viņu "pagalmā".

Vienlaikus Putins, lai arī atzīst, ka ukraiņu triecieni ir radījuši zaudējumus, izvēlas nekonkretizēt, kādus tieši, jo nezināms ļaunums vienmēr ir iedarbīgāks par konkrētiem gadījumiem, kas var likt uzdot nepatīkamus jautājumus pašai varai.

Krievijas ballistisko raķešu triecienus Ukrainai Putins vērtēja kā likumsakarīgus, uzsverot, ka tas ir "kārtējās Kijivas režīma un tā Rietumu koordinatoru avantūras rezultāts, kuri plānoja Krievijai nodarīt vēl vienu stratēģisku sakāvi".

Kremļa ideologu galvenais uzdevums ir pārliecināt nobiedēto krievu sabiedrību, ka pretinieks ir cietis desmit reizes vairāk, turklāt ir morāli mazvērtīgāks, jo sit pa civiliedzīvotājiem, kamēr paša valsts iznīcinot tikai militārus mērķus.

"Protams, nekāds pagrieziena punkts konfrontācijā ar Krieviju nevarēja notikt un nenotika. Kijivas režīms un tā saimnieki nevar iegūt nekādas priekšrocības, nav ieguvuši un nekad arī neiegūs. Turklāt, reaģējot uz šo avantūru, mēs esam pastiprinājuši uzbrukumus Ukrainas aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem, tostarp tiem, kas atrodas Kijivā, un esam sākuši atriebties par ienaidnieka darbībām pret mūsu civilajiem rūpniecības un loģistikas objektiem. Kijivas režīms ir izvirzījis mērķi kaitēt mūsu ekonomikai. Tas pats atvēra šo Pandoras lādi," klāstīja Kremļa saimnieks.

Kremlis cer uz ziemu

Ukrainai nav aizsardzības pret ballistiskajām raķetēm. Rietumi arī nespēs palīdzēt. Ziemu viņi neizdzīvos. Tāda ir propagandistu pārliecība, kuras avots ir pats Putins.

Taisnības labad jāpiebilst, ka Ukrainai gaidāmā ziema tiešām nebūs viegla. "Ukraina ziemu sāks neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, pat ja tās tālas darbības kampaņa pret Krievijas infrastruktūru palielina Vladimira Putina ekonomiskās un politiskās izmaksas, lai uzturētu karu. Liela daļa valsts enerģētikas infrastruktūras jau ir cietusi no secīgiem Krievijas triecienu viļņiem, samazinot dublēšanas iespējas elektrotīklos un padarot papildu uzbrukumus vēl postošākus nekā iepriekšējās ziemās. Un, ņemot vērā Ukrainas "Patriot" pārtvērēju trūkumu, valsts ir neaizsargātāka pret Krievijas ballistiskajām raķetēm," raksta izdevums "National Security Journal".

Vairāku ekspertu ieskatā īpašas bažas rada tas, ka Krievija tagad varētu sākt mērķēt uz īpaši augsta sprieguma 750 kilovoltu apakšstacijām, kas satur kopā elektrotīklu, piegādājot enerģiju no ražošanas vietām uz pilsētām.

Pagājušās ziemas sliktākajos brīžos temperatūra Kijivas daudzdzīvokļu namos nokritās līdz -10 °C. Radiatori bija jāiztukšo un jāizslēdz, lai novērstu to saplīšanu, ūdenim sasalstot. Ja Krievija mērķēs uz ūdensvadiem, daudzi baidās, ka Ukrainas lielākās pilsētas varētu kļūt praktiski neapdzīvojamas.

Vienlaikus gaidāmās ziemas problēmas skars ne tikai Ukrainu. "Gan Krievijas, gan Ukrainas pilsoņi varētu izjust ekonomisko spiedienu uz saviem makiem. Arī krievi, visticamāk, saskarsies ar pastāvīgām rindām degvielas uzpildes stacijās, un abas puses varētu piedzīvot nopietnus elektrotīklu bojājumus. Ja vien, protams, netiks panākta vienošanās," uzskata laikraksts.

Tikmēr Krievijas eksperts un vairāku grāmatu autors Marks Galeoti norāda, ka Rietumi pašreizējo Ukrainas situāciju raksturo kā glāzi, kas ir pa pusei pilna, kamēr Krievijas mediji un, šķiet, arī rūpīgi atlasītie ziņojumi, kas nonāk uz Putina rakstāmgalda, to attēlo kā pustukšu, labākajā gadījumā.

Tas arī izskaidro Putina šķietamo optimismu. "Daļēji tas atspoguļo patiesu, kaut arī, iespējams, nepamatotu, pārliecību, ka Ukraina beidzot varētu tikt piespiesta piekāpties. Atšķirībā no 2022. gada vairs nešķiet, ka [Putins] cer pārvērst Ukrainu par vasaļvalsti. Tā vietā viņš vēlas neitralitātes garantijas, teritoriālo ieguvumu atzīšanu, sankciju atcelšanu un publisku uzvaras deklarāciju. Viņam varētu šķist, ka jebkas par to mazāks padarītu neiespējamu pārliecināt krievus, ka 1,5 miljoni kritušo vai ievainoto kaut kādā veidā bija tā vērti," raksta Galeoti.

Pašā Krievijas varas elitē pašlaik notiek latenta sadursme starp tā saucamajiem tehnokrātiem un "vanagiem". Ja pragmatiķu un tehnokrātu risinājums ir pieņemt, ka "speciālā militārā operācija" ir sasniegusi punktu, kurā samazinās atdeve, līdz ar to ir jāiesaldē frontes līniju un jāsāk sarunas ar Ukrainu, tad "vanagu" atbilde ir eskalācija. Proti, mobilizēt simtiem tūkstošu karavīru, pastiprināt sabotāžas uzbrukumus Eiropas rūpnīcām un piegādes līnijām, kas atbalsta Kijivas kara centienus, un tiekties pēc militāras uzvaras. Galeoti ieskatā Putins dod priekšroku tieši "vanagu" taktikai.

Tikmēr domnīca "The Atlantic Council" kārtējo reizi runā par Rietumu atbildību, norādot, ka, kamēr Kijivai nebūs trieciena spēju pastāvīgi sasniegt Krievijas raķešu palaišanas vietas un ražotnes, Ukraina un tās Rietumu partneri pašreizējā gaisa karā paliks zaudētāju pusē. Kremlis pēdējos četrus gadus ir pavadījis, veidojot raķešu ražošanas bāzi, kas paredzēta, lai apsteigtu Rietumu atbildes reakcijas un pārvarētu Ukrainas ierobežoto aizsardzību. Gaidāmā ziema parādīs, vai šī stratēģija var izrādīties izšķiroša.

Krievijas vēlēšanas un Ukrainas iekšpolitika

Svētdienas vakara lielajā ziņu apskatā ārkārtīgi liels uzsvars tika likts uz rudenī gaidāmajām Krievijas domes vēlēšanām, un plaši tika atspoguļots Putina partijas "Vienotā Krievija" redzējums un solījumi. Izteicās gan pats Putins, gan viņa priekštecis, pašreizējais Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs. Lieki teikt, ka neviena cita partija pat pieminēta netika.

Medvedevs nodevās gariem prātuļojumiem par to, kā tieši partija "Vienotā Krievija" ir palīdzējusi valstij atgūties pēc deviņdesmito gadu "šausmām" un spējusi vienot tautu. Vienlaikus neiztika bez draudiem "valsts nodevējiem".

"Un vēl par nodevējiem un atkritējiem, kas izklīduši pa klusiem nostūriem kā prusaki, žēlīgi "kvankšķot" uz mūsu valsti un vēlot tai sakāvi karā. Tikai padomājiet – viņu valsts karo, mirst karavīri un civiliedzīvotāji, un viņi vēlas redzēt savu valsti mirstam. Šādiem neliešiem nevar būt piedošanas. Šādiem nodevējiem nevajadzētu būt tiesībām atgriezties dzimtenē. Nekāda grēku nožēla šeit nepalīdzēs," draudēja Medvedevs.

To, ka pat ar visu ierasto vēlēšanu rezultātu viltošanu vara raizējas par emigrantiem, apliecina arī propagandista Solovjova piebalsojums Medvedeva meldiņam: "Viņiem ir Krievijas pases. Viņi tagad dosies uz vēlēšanu iecirkņiem un balsos. Vai tas nevienu neuztrauc? Vai tas nevienu neuztrauc, ka ārzemju vēlēšanu iecirkņi tagad būs to cilvēku koncentrācijas vieta, kuri ienīst Krieviju, kuri nodeva Krieviju, kuri aizbēga no Krievijas. Un viņi jau tagad cenšas darīt visu iespējamo savā starpā, lai diskreditētu pašu vēlēšanu ideju un ietekmētu ārvalstu balsojumu. Vai tas kādu neuztrauc? Jā, tur ir mūsu patiesie tautieši, bet jautājums ir, kā mēs atšķiram vienu no otra?"

Vēlēšanu kontekstā krievi pievērsās arī Ukrainas iekšpolitikai, konkrēti bijušā aizsardzības ministra Mihailo Fedorova aicinājumam sarīkot vēlēšanas Ukrainā, ko gan uzreiz noraidīja pašreizējais prezidents Volodimirs Zelenskis. Krieviem tas bija labs iegansts, lai savītu sazvērestības teoriju, ka Zelenskis noteikti gribēs nogalināt Fedorovu, to iztēlojot kā krievu roku darbu.

Tāpat krievi gari un plaši sprieda par jauniecelto Ukrainas aizsardzības ministru Jevheņiju Hmaru, viņu dēvējot par rusofobu un neonacistu.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026

Par šī materiāla saturu atbild informācijas aģentūra LETA.