Aiz priekškara: Putins jau iejūtas Staļina lomā Jaltas jeb Aļaskas samitā

Iemesli līksmībai ir vairāki. Vispirms jau, lai arī 8. augustā beidzās Trampa izvirzītais ultimāts Putinam, tomēr nekādas jaunas sankcijas Baltā nama saimnieks tā arī nav noteicis, paziņojot, ka viss būs atkarīgs no Putina teiktā tikšanās laikā. Nav šaubu, ka izbijušais VDK virsnieks ir pārliecināts par savām spējām Trampu apmuļķot.

Līdztekus krievi neslēpti priecājas, ka Putina un Trampa sarunās nepiedalās Ukraina. Propagandists Jevgēņijs Popovs paziņoja, ka uz šī fona Ukrainas skandētais – neko par Ukrainu bez Ukrainas – izklausās, mazākais, smieklīgi. Gandarījums, protams, krieviem ir par to, ka sarunās nepiedalās arī Eiropa. Īsāk sakot, divi hegemoni sadalīs Ukrainu, kas, protams, ir Putina klusais sapnis.

Politisks ieguvums Kremlim

"Tas, ka Putins dodas uz ASV nevis kā ieslodzītais, ka viņš no neapmierinātības objekta ir kļuvis par kādu, kuru atzinīgi uzņem, un ka tikšanās notiek bez ukraiņiem un eiropiešiem – tas viss ir diplomātiska uzvara," sociālajā tīklā "X" raksta Londonas Karaliskās koledžas profesors Sems Grīns.

Pēc pagājušās nedēļas Putina tikšanās ar ASV prezidenta sūtni Stīvu Vitkofu Rietumu presē parādījās ziņas par to, kāds varētu izskatīties Trampa un Putina "miera plāns". Ziņu aģentūra "Bloomberg" vēsta, ka ASV un Krievijas iespējamā vienošanās par Maskavas uzsāktā kara pārtraukšanu pret Ukrainu varētu paredzēt krievu pārvaldes atzīšanu pār okupētajām teritorijām. Šādas vienošanās ietvaros Krievija vēlas iegūt anektēto Donbasu un Krimas pussalu. Tas nozīmē, ka Ukrainai būtu jāatvelk savs karaspēks no tām Luhanskas un Doneckas apgabala daļām, kuras vēl joprojām ir Kijivas kontrolē. Savukārt krievi vienošanās ietvaros pārtrauktu uzbrukumus Hersonas un Zaporižjas apgabaliem.

Zīmīgi, ka Kremļa propagandisti atkārtoti stāstīja par šo "Bloomberg" nopludināto iespējamo scenāriju, bet par to neizteica nevienu (!) komentāru. Tas liek domāt, ka šis plāns ir Putinam absolūti pieņemams un ir Krievijas interesēs. Vienīgais, ko propagandisti bez jebkādiem komentāriem pauda, ir tas, ka eksistē tāds plāns, kurš visdrīzāk beidzot apmierina abas puses, ar to domājot Krieviju un ASV. Tādējādi Kremlis skaidri pauž, ka jāvienojas ir tikai Krievijai un ASV un tas, ko domā Ukraina, vispār nav jāņem vērā.

Par šādu scenāriju ir satraukušās gan Eiropas Savienības valstis, gan, protams, pati Ukraina. Tās prezidents Volodimirs Zelenskis sociālajā tīklā "X" par to rakstīja: "Ukraina ir gatava reāliem lēmumiem, kas var nest mieru. Jebkuri lēmumi, kas ir pret mums, jebkuri lēmumi bez Ukrainas, vienlaikus ir lēmumi pret mieru. Tie neko nepanāks. Tie ir nedzīvi lēmumi. Tie ir neīstenojami lēmumi. Un mums visiem ir nepieciešams īsts un patiess miers. Miers, ko cilvēki cienīs."

Tikmēr starptautiskie analītiķi izsaka šaubas, vai Putina un Trampa vienošanās izbeigs karadarbību. "Es joprojām esmu ļoti skeptiska par jebkādu vienošanos īstenošanu, pat ja uz laiku tiks panākts pamiers. Nav šaubu, ka Ukrainai jaunās saistības, ja tās kādreiz tiks pieņemtas, varētu izrādīties postošas. Šajā ziņā atkārtotas karadarbības risks vēlāk ir ļoti augsts. Tomēr nozīmīgi notikumi nepārprotami risinās, un turpmākās dienas būs izšķirošas konflikta īstermiņa dinamikai," raksta domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja.

Viņa uzskata, ka Tramps nosūtīja savu sūtni Vitkofu uz Maskavu pirms ultimāta termiņa beigām, maz ticot, ka jaunas sankcijas atturēs Putinu no kara turpināšanas vai sniegs jēgpilnus rezultātus, toties radīs ievērojamus sarežģījumus. Šķiet, ka Tramps ir piesardzīgs pret savu ultimātu un labprātāk izvairītos no turpmākas konfrontācijas, pat ja būtu vīlies Putinā. Viņš ir izvēlējies veikt vēl vienu mēģinājumu.

Kā arī atgādina Stanovaja, Tramps jau agrāk norādījis, ka Krievijai ir militāras priekšrocības un ka sankcijas, visticamāk, nemainīs Putina domas. "Tramps neticēja savai piespiedu stratēģijai un baidījās, ka karš varētu saasināties krietni pāri gaidītajam, atstājot atbildību par to viņam," raksta pētniece, skaidrojot tikšanās iemeslus.

Savukārt, skaidrojot, kāpēc Putinam varētu šķist pievilcīgs plāns par Donbasa iegūšanu, atsakoties no Hersonas un Zaporižjas, Stanovaja uzsver, ka "Putins necenšas ieņemt visu Ukrainas teritoriju ar militāru spēku. Tas nekad nav bijis viņa mērķis; tas būtu pārāk dārgi, un cena par to būtu nepieņemami augsta. Viņa mērķis ir panākt, lai Kijiva "brīvprātīgi" pieņemtu Krievijas memoranda noteikumus, tādējādi novēršot jebkādu turpmāku nepieciešamību cīnīties".

Putins to var panākt vienā no diviem veidiem: vai nu ar Trampa starpniecību, kurš varētu piespiest Kijivu pieņemt Krievijas noteikumus kara izbeigšanai, vai arī ar iekšpolitisku pārmaiņu palīdzību Ukrainā. Pēdējais scenārijs šķiet pārāk lēns, lai īstenotos, un pat ja tas notiks, maz ticams, ka tas būs izšķirošs, kamēr Rietumi turpinās atbalstīt Ukrainu.

Noturēt Trampa uzmanību

Laikraksts "Financial Times" raksta, ka Krievijas diktatora uzmanības centrā ir vēlme komunicēt ar Trampu, lai viņa neapmierinātība ar Maskavu nesāktu nest sekas. "Putinam nav nekāda stimula pārtraukt karu tieši tagad," laikrakstam norādīja Kārnegi Krievijas Eirāzijas centra līdzstrādniece Aleksandra Prokopenko, piebilstot, ka viņam ir svarīgi noturēt Trampa uzmanību.

Kā vienlaikus ziņo laikraksts, Putins neizslēdz iespēju, ka Ukraina varētu saglabāt suverenitāti pār Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, ja caur tiem Krievijai tiek nodrošināta piekļuve Krimai.

Kā Kijivā strādājošais politiskais analītiķis Volodimirs Fesenko pauda "Financial Times", "Putins lieliski saprot, ka Ukraina nepiekritīs vienpusējām piekāpšanām, un viņš mēģinās izmantot šo tikšanos ar Trampu un mūsu Krievijas plāna noraidījumu, lai apsūdzētu Ukrainu nevēlmē izbeigt karu".

Gandrīz trīs ceturtdaļas ukraiņu, kurus jūlijā aptaujāja Kijivas Starptautiskais socioloģijas institūts, noraidīja plānu izbeigt karu, kas paredzētu Ukrainai atdot visus Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalus, atteikties no dalības NATO un pieņemt ierobežojumus savai armijai.

Tajā pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka Kremlis nekad neatteiksies no prasības izslēgt Ukrainas pievienošanos NATO un likt tai samazināt savu bruņoto spēku apmēru.

Pēc visa spriežot, Krievija apzināti iet uz iesaldētu konfliktu, kuru tā jebkurā sev izdevīgā brīdī var atkal atsākt.

Tāds ietekmīgs medijs kā CNN pat nāca klajā ar virsrakstu "Trampa un Putina samits Aļaskā līdzinās lēnai Ukrainas sakāvei". CNN raksta, ka Trampa sankciju draudi ir izgaisuši un krievu spēki tuvojas stratēģiskas uzvaras periodam frontes līnijās. Turklāt Putins ir saņēmis savu pirmo uzaicinājumu uz ASV desmit gadu laikā, lai apspriestu mieru Ukrainas jautājumā bez Ukrainas, apspriežot vienošanos, saskaņā ar kuru viņam pat nebūtu jācīnās, lai iegūtu daļu no zemes, ko viņš vēlas. Un tas ir, vēl pirms bijušais VDK spiegs sāk izmantot savu šķietamo maģiju pret Trampu.

"Pastāv risks, ka starp Trampu un Putinu valdīs savstarpēja labsirdība, kas ļaus ASV prezidentam pieļaut vairāk tehnisku tikšanos starp viņu štāba darbiniekiem par jebkāda pamiera līguma noslēgšanas apstākļiem un laiku. Pēc tam Kijivai varētu tikt iesniegts plāns par zemes apmaiņu vai sagrābšanu, kas ir pilnībā par labu Maskavai, un vecie ASV ultimāti par palīdzību Ukrainai un izlūkdienestu apmaiņu būs atkarīgi no tā, vai Ukraina pieņems līgumu," uzskata medijs.

Tikmēr Eiropas valstu (Francijas, Itālijas, Vācijas, Polijas, Lielbritānijas, Somijas) līderi un Eiropas Komisija ir nākuši klajā ar kopēju paziņojumu, kurā teikts: "Mēs esam vienisprātis, ka diplomātiskam risinājumam ir jāaizsargā Ukrainas un Eiropas svarīgās drošības intereses. Mēs piekrītam, ka šīs svarīgās intereses ietver nepieciešamību pēc stabilām un ticamām drošības garantijām, kas ļauj Ukrainai efektīvi aizstāvēt savu suverenitāti un teritoriālo integritāti. Ukrainai ir izvēles brīvība attiecībā uz savu likteni. Jēgpilnas sarunas var notikt tikai pamiera vai karadarbības mazināšanas apstākļos. Ceļu uz mieru Ukrainā nevar izlemt bez Ukrainas. Mēs joprojām ievērojam principu, ka starptautiskās robežas nedrīkst mainīt ar spēku. Pašreizējai saskarsmes līnijai jābūt sarunu sākumpunktam."

Zīmīgi, ka krievu propagandisti ar odiozo Vladimiru Solovjovu priekšgalā jau kliedz, ka Eiropas nacistiem ir jāstāv pie ratiem un eiropiešiem vispār nevar būt nekādas teikšanas par militārā konflikta risinājumu.

"Sadosim pa purnu Baltijai un Polijai"

Propagandisti ar zināmu labpatiku demonstrēja Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko video interviju žurnālam "The Times".

Īpaši patīkams krieviem bija Lukašenko teiktais, ka viņš neizslēdz, ka situācija frontes līnijā varētu mainīties tik ļoti, ka robeža ietu gar Dņepru un Kijiva varētu palikt Krievijas pusē. "Viņiem vajadzētu baidīties zaudēt visu Ukrainu. Kopumā to varētu sadalīt: Ungārija paņemtu daļu, Polija jau berzē rokas, lai sagrābtu Rietumukrainu un tā tālāk. Un paliks tikai neliela zemes strēle," pauda Lukašenko.

Cita starpā Lukašenko paziņoja: "Mēs diez vai uzvarēsim NATO. Mūsu valsts koncepcija balstās uz to, ka esam gatavi nodarīt nepieņemamu kaitējumu Polijai, Lietuvai, Latvijai, Igaunijai – tiem, kas pret mums karos. Nepieņemamu kaitējumu. Tāpēc viņi saprot, ka mēs šajā situācijā varbūt arī neuzvarēsim šajā karā, taču pa purnu sadosim kārtīgi."

Līdztekus Lukašenko slavināja Putinu un apvainoja Zelenski kara izraisīšanā. Diktators uzdeva sava stila retorisku jautājumu – Zelenskis taču zināja, ka viņam blakus ir guļošs krievu lācis. Kādēļ viņš to modināja?

Vienlaikus diktators runāja par viedokļiem, ka Krievija gatavojas karam pret NATO un vēlētos uzbrukt Baltijas valstīm un Polijai. "Tās ir pilnīgas muļķības. Ticiet man, tas nenotiek. Es to zinu droši. Putinam un Krievijas militāri politiskajai vadībai nav nekāda nodoma karot pret NATO. Tas būtu muļķīgi. Noteikti ne pārskatāmā nākotnē. Ja vien jūs nedarīsiet dažas muļķīgas lietas… Mums viss nepieciešamais ir tepat," uzsvēra Lukašenko.