Arheologi atklājuši gandrīz neskartu 9. gadsimta anglosakšu alu māju
Arheologi Anglijā ir identificējuši gandrīz neskartu anglosakšu mājokli – alu māju "trimdas ķēniņš" , kas, domājams, saglabājusies no devītā gadsimta sākuma, vēsta TV3 ziņu raidījums "900 sekundes".
Alas, kas izcirstas no smilšakmens iežiem, vēsturiski tika uzskatītas par 18. gadsimta liecībām. Tagad Apvienotās Karalistes Lauksaimniecības universitātes arheologi, sadarbojoties ar kolēģiem no Veseksas Arheoloģijas institūta, noslēguši apjomīgu izpēti piecu gadu garumā un secinājuši, ka šī unikālā celtne, kas izcirsta Dārbišīras klintī, ir tapusi 9. gadsimtā, nevis 18. gadsimtā, kā sākotnēji pētnieki bija secinājuši. Līdz ar to šī tiek uzskatīta par senāko alu māju Lielbritānijas vēsturē.
Edmunds Saimons, Apvienotās Karalistes Lauksaimniecības universitātes arheologs
"Šeit ir durvis, logi, griesti, grīdas. Tie ir fragmentāri, gandrīz izzuduši, bet ir. Lielbritānijā nav nevienas citas vietas, kur jūs varētu atrast kaut ko tik senu, kur ir skaidras liecības, kā cilvēki ir dzīvojuši, kā gatavojuši ēst, noturējuši lūgšanas."
Tiek pieļauts, ka tur dzīvojis Anglijas pēdējais vikingu valdnieks – Nortambrijas ķēniņš Ēriks Haraldsons, saukts arī par Asinscirvi. Viņš mira 830. gadā un tika apglabāts piecus kilometrus no šīm alām.
Reičela Askeva, vēsturniece
"Viņam ir bijusi ļoti ilga un notikumiem bagāta dzīve Nortambrijā. Viņš tiek uzskatīts par baisāko personu tā laika Anglijā. Viņš bija izvairījies no nāvessoda, slepkavojis cilvēkus. Tiek uzskatīts, ka pēc vadoņa troņa zaudēšanas viņš slēpās šajās alās."
Arheologi uzskata, ka alas, iespējams, tika modificētas 18. gadsimtā, veicot izmaiņas, ieskaitot ķieģeļu un logu rāmju izbūvi.
