Arktikas militarizācija: brīdina par Krievijas un NATO sadursmes iespēju

Iebrukums Ukrainā vēl vairāk pasliktina Krievijas un NATO sabiedroto valstu attiecības, iezīmējot tajās kritiskas lūzuma līnijas.

Lemjot par reakciju uz Krievijas agresiju, NATO sabiedrotie vērtē būtiskākos apsvērumus. Tai skaitā par spēka izmantošanas iespējamām sekām, sankciju līdzsvarošanu ar Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem, kā arī par Krievijas un Ķīnas saišu stiprināšanu.

Arktikas reģions ieņems galveno lomu katrā no šiem apsvērumiem, – uzsvērts izdevuma "Foreign Policy" publicētajā analīzē. Ievērojamas dabasgāzes un energoresursu rezerves ir koncentrētas Arktikas teritorijā, kas pieder Krievijai, no kuras savukārt ir ļoti atkarīga Eiropas valstu energoapgāde.

Reģiona militarizācija

Vienlaikus Maskava Arktiku ir padarījusi par savu militārās modernizācijas centrālo punktu, kā rezultātā visā reģionā tiek pastāvīgi palielināti gan Krievijas, gan NATO spēki. Eksperti brīdina, ka plašā militārā nostiprināšanās Arktikā kopš 2007. gada vairo iespēju, ka konflikts starp Krieviju un NATO sabiedrotajām valstīm var izvērsties šajā reģionā.

Bruņots konflikts Arktikā varētu neatgriezeniski kaitēt reģionālajai sadarbībai, apdraudot koordinētos centienus Arktikas valstu – Kanādas, Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas, Krievijas, Zviedrijas un ASV – vidū tādos jautājumos kā, piemēram, meklēšanas un glābšanas operācijas, vides aizsardzība un nelegālās zvejas novēršana.

"Foreign Policy" vērtējumā Arktikas resursu Putins izmanto arī, lai stiprinātu savas pozīcijas citos jautājumos, tostarp attiecībās ar Ķīnu, paziņojot par sadarbības atjaunošanu Arktikā un februāra sākumā parakstot jaunu līgumu par energorasursu eksportu uz 30 gadiem.

Uzziņa. Kas ir Arktika:

• plaša teritorija, kas aizņem vairāk nekā sesto daļu visas planētas sauszemes;
• kopējā platība ir vairāk nekā 30 miljoni km²;
• ietver 24 laika joslas;
• lielu daļu no teritorijas aizņem līdz pat 4 km dziļš okeāns, taču ir arī plašas sauszemes teritorijas;
• to apdzīvo aptuveni 4 miljoni cilvēku, tostarp vairāk nekā 30 pamatiedzīvotāju tautas;
• Arktikas reģionā ietilpst 8 valstu teritorijas: Kanādas, Dānijas/Grenlandes, Somijas, Īslandes, Norvēģijas, Krievijas Federācijas, Zviedrijas un ASV;
• trīs no reģiona valstīm ir Eiropas Savienības, bet piecas – Eiropas Vides aģentūras dalībvalstis.

Ledus atkāpjas, atsedzot valstu intereses

Pēdējo 50 gadu laikā reģions uz ziemeļiem no polārā loka sasilst divreiz ātrāk nekā pārējā pasaule. Tas paver jaunas dabas resursu ieguves, kuģošanas un zvejniecības iespējas, vienlaikus saasinot konkurenci par pieejamajiem resursiem un iespējām reģionā.

Pēc ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa administrācijas datiem laikā no 1979. līdz 2012. gadam Ziemeļu Ledus okeāna ikgadējā ledus sega ik desmitgadi sarukusi par 11,5%. Bet līdz 2017. gadam šis krituma temps pieaudzis līdz 13,3%.

Jau 2008. gada vasarā pirmo reizi novērojumu vēsturē Arktikas ziemeļrietumu un ziemeļaustrumu jūras ceļi bija uz īsu brīdi kuģojami.

"Catlin Arctic Survey " pētījumā, kas tika veikts 2009. gada pavasarī, tika apsekots ledus vairāk nekā 280 jūdzes garā maršrutā gar Boforta jūru, kas atrodas pie Arktikas Ziemeļu grēdas. Ledus bija vidēji sešas pēdas biezs un tikai vienu gadu vecs. Vecāks, biezāks un stabilāks ledus izzūd.

Līdztekus tam, ka klimata pārmaiņas Arktiku atver tranzītam un izpētei, Krievija arvien plašāk militarizē reģionu. Turklāt pēc iebrukuma Ukrainā ģeopolitiskā situācija ir mainīta, un sāncensība par Arktikas suverenitāti un resursiem varētu saasināties.

Krievijas militārā jauda Arktikā

Krievija pēdējos gados Arktikā uzkrāj vēl nebijušu militāro spēku un izmēģina tur savus jaunākos ieročus. Bruņojuma eksperti jau pirms gada pauda īpašas bažas par Krievijas "superieroci" – torpēdu "Poseidon 2M39", kas tika izmēģināts Arktikā.

Šo bezpilota-neredzamo torpēdu darbina kodolreaktors, un Krievijas konstruktori to veidojuši tā, lai krasta aizsardzībai jūras dibenā tā paliktu nemanāma, – apraksta "CNN".

Krievijas oficiālās amatpersonas informējušas, ka minētais ierocis var nest vairāku megatonnu jaudas lādiņus, kas izraisa radioaktīvus viļņus. Līdz ar to mērķa piekrastes zonas ierocis spējot padarīt neapdzīvojamas uz gadu desmitiem.

Norvēģijas izlūkdienestu vērtējumā jaunais Kremļa ierocis ir uzlūkojams kā stratēģiska sistēma, un tās mērķi un ietekme ir plašāka, pārsniedzot reģionu, kurā "Poseidon" tiek izmēģināts.

Satelītattēli uzrāda spēcīgu un nepārtrauktu Krievijas militāro bāzu un iekārtu izvietošanu Arktikas piekrastē, kā arī ļauj spriest par pazemes glabātuvēm, kurās, iespējams, atrodas "Poseidon" un citi jauni augsto tehnoloģiju ieroči.

Krievijas Tālo Ziemeļu apgabala ekipējums ietver bumbvedējus un reaktīvās lidmašīnas "MiG-31BM", kā arī jaunas radaru sistēmas Aļaskas piekrastes tuvumā.

Saskaņā ar ASV datiem, Krievija arī atjaunojusi un izbūvē jaunus objektus aukstā kara laika militārajās bāzēs Kolas pussalā netālu no Murmanskas.

ASV gatavo agresīvāku klātbūtni reģionā

ASV armijas karavīri šajā mēnesī Aļaskā uzsākuši pirmās īpašās mācības uzdevumu veikšanai ekstremāli aukstos laikapstākļos.

Kā vēsta izdevums "The New York Times", šajās mācībās iesaistīti aptuveni 8000 ASV karavīru. "Te viss ir izaicinājums, sākot ar ūdeni, degvielu, pārtiku, cilvēku pārvietošanu līdz komforta nodrošināšanai" izdevumam sacījis kāds Aļaskā esošās ASV armijas rotas komandieris.

Lai arī manevri tika plānoti vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, daļēji šis militārās mācības izraisīja pēdējo gadu Maskavas agresīvie soļi, militarizējot Arktiku. Jāņem vērā, ka Arktika ir pasaules daļa, kur stiepjas gara ASV un Krievijas jūras robeža.

Pentagons plāno palielināt savu klātbūtni un spējas Arktikas reģionā, atjaunojot prasmes uzdevumu veikšanai skarbos laikapstākļos. Amerikāņi atzīst, ka pēdējās divas desmitgades Irākas un Afganistānas kara dēļ veiktspējas attīstīšana šajā reģionā palikusi novārtā.

Tagad Aļaskā jau bāzējas desmitiem ASV Gaisa spēku "F-35" iznīcinātāju, kas ir daļa no stratēģiskā plāna, kas mērķēts uz valsts dominējošā stāvokļa atgūšanu Arktikā.

"Arktika ir vitāli svarīga teritorija, kurā atrodas daudzi mūsu valsts dabas resursi un galvenie kuģniecības ceļi," uzsvērts dokumentā, kura mērķis ir nodrošināt ASV militāro spēku gatavību efektīvi reaģēt šajos konkurences apstākļos, krīzēs vai iespējamos konfliktos reģionā.

Lai atgūtu ASV armijas dominējošo stāvokli Arktikā, stratēģija ietver šādus galvenos mērķus un uzdevumus:

• operatīvā štāba izveide ar darbībai sevišķi aukstā klimatā īpaši apmācītām un aprīkotām kaujas brigādēm;
• Arktikas vienību materiālās gatavības uzlabošana paplašinātu operāciju veikšanai Arktikas reģionā;
• armijas individuālo un kolektīvo apmācību uzlabošana darbībai reģionā, kā arī citās kalnu un augstkalnu vidēs;
• Arktikas reģionā izvietoto karavīru un cita iesaistītā personāla un viņu ģimenes locekļu dzīves kvalitātes uzlabošana.