Armēņu Kalnu Karabahas Republika beigs pastāvēt 1. janvārī

Šahramanjana dekrēts paredz – "saistībā ar pašreizējo sarežģīto militāri politisko situāciju, kas balstās uz prioritāti nodrošināt Kalnu Karabahas iedzīvotāju fizisko drošību un vitālās intereses, ņemot vērā vienošanos, kas panākta ar Krievijas miera uzturēšanas kontingenta starpniecību ar Azerbaidžānas pārstāvjiem, kas nodrošina Kalnu Karabahas iedzīvotāju, tostarp militārpersonu, kas nolikušas ieročus, brīvu, brīvprātīgu un netraucētu pārvietošanos ar savā īpašumā esošiem transportlīdzekļiem pa Lačinas koridoru, un vadoties pēc 93. Kalnu Karabahas konstitūcijas punktu, pieņemts lēmums:

• Likvidēt visas to departamentu pakļautībā esošās valsts iestādes un organizācijas līdz 2024. gada 1. janvārim, un Kalnu Karabahas Republika beidz pastāvēt.
• Kalnu Karabahas iedzīvotāji, tostarp tie, kas atrodas ārpus republikas, pēc šī dekrēta stāšanās spēkā iepazīstas ar Azerbaidžānas Republikas iesniegtajiem reintegrācijas nosacījumiem, lai nākotnē pieņemtu neatkarīgu un individuālu lēmumu par iespēju palikt (vai atgriezties) Kalnu Karabahā.

Dekrēts nosaka, ka tas stājas spēkā tūliņ pēc tā publicēšanas.

Jau vēstīts, ka 19. septembrī Azerbaidžāna uzsāka militāro operāciju ar mērķi atjaunot konstitucionālo kārtību Kalnu Karabahā. Pēc nedaudz vairāk kā dienu ilgām kaujām etniskie armēņi tomēr piekāpās azerbaidžāņu prasībai un nolika ieročus.

Pēc padošanās tūkstošiem reģiona iedzīvotāju devušies bēgļu gaitās uz Armēniju. Tiek lēsts, ka valstī ieradušies vairāk nekā 53 tūkstoši Kalnu Karabahas bēgļu.