ASV prezidenta vēlēšanas: ko Klintones vai Trampa uzvara nozīmēs Latvijai?

Karjeras politiķe, kura pozicionējas kā pieredzējusi un profesionāla kandidāte pret uzņēmēju un miljardieri, kurš pozicionējies kā ar Vašingtonas politiku līdz šim nesaistīts mačo tipa līderis. Līdz brīdim, kad ASV vēlētāji dosies pie urnām, lai atdotu balsi vai nu par Demokrātu partijas kandidāti Hilariju Klintoni, vai nu par Republikāņu partijas kandidātu Donaldu Trampu, atlikuši mazāk nekā divi mēneši.

Politoloģe, ASV latviete Rasma Šilde-Kārkliņa norāda: "Cilvēki sāk redzēt, ka šis ir ļoti vēsturisks balsojums. Nav tā, ka vienalga, abi ir līdzīgi, un kāda starpība."

• Klintone uzskatāma par pašreizējā prezidenta Baraka Obamas uzņemtā kursa turpinātāju. Viņa bijusi redzama uz ASV politiskās skatuves jau 25 gadus, sākotnēji kā ASV prezidenta Bila Klintona sieva. Viņai kā pirmajai lēdijai tika uzticēta veselības reformas pārraudzība, un viņa pati virzīja vairākas iniciatīvas. Tomēr visspilgtāk vēsturē palicis tas, ka Klintone publiski aizstāvēja vīru saistībā ar seksa skandāliem, arī pēc tam, kad prezidents atzina, ka ir melojis par sakaru ar praktikanti.
• Līdz ar Bila Klintona pilnvaru beigām Klintone kļuva par pirmo prezidenta kundzi, kura nonākusi vēlētā amatā, proti, kļuva par senatori. Savukārt pēc neveiksmīga mēģinājuma kandidēt 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās viņa piekrita kļūt par valsts sekretāri jeb ārlietu ministri Baraka Obamas administrācijā. Viņa bija atbildīga par ASV ārpolitiku laikā, kad Vašingtona centās sākt jaunu attiecību posmu ar Maskavu, tika īstenota rietumvalstu militārā iejaukšanās Lībijā, sākās karš Sīrijā.
• Saistībā ar šo amatu tikusi vērtēta Klintones politiskā atbildība par uzbrukumu ASV konsulātam Lībijā, kad gāja bojā četri amerikāņi, un viņa izpelnījusies kritiku arī par to, ka, būdama valsts sekretāre, izmantojusi privātu e-pasta serveri, kas neatbilst drošības standartiem. Atšķirībā no Republikāņu kandidāta Donalda Trampa, Klintone ir bijusi atbalstošāka sniegt palīdzību Baltijas valstīm, tai skaitā Latvijai, militāru draudu gadījumā. Latvijā Klintone ir viesojusies divas reizes – pirmo reizi vēl būdama ASV prezidenta kundze, bet otro – valsts sekretāres amatā.
• Savukārt Tramps ir noskaņots ļoti kritiski gan par Obamu, gan par pašreizējo ASV vietu pasaulē un ekonomisko situāciju. Miljardieris Tramps biznesa gaitas sāka sava tēva, būvnieka un nekustamo īpašumu attīstītāja, kompānijā, kuras vadību vēlāk arī pārņēma. Nākamajos gados viņš viesnīcu un kazino biznesā izvērsa plašāku darbību.
• Trampa biogrāfijā ir arī televīzijas šovu producēšana un vadīšana, viņš filmējies arī filmās. Peļņu Tramps gūst, arī ļaujot izmantot savu vārdu nekustamā īpašuma projektiem un dažādiem produktiem. Mediji uzskaitījuši, ka Trampa kompānijas pieteikušas bankrotu vismaz četras reizes.
• Neveiksmi cieta kazino un viesnīcu projekti, un miljardierim nācies šķirties no jahtas, lidmašīnas, kā arī daļām uzņēmumos. Trampa politiskie uzskati gadu gaitā mainījušies – astoņdesmito gadu beigās viņš sevi pieskaitījis republikāņiem, vēlāk apsvēris iespēju kļūt par nelielās Reformu partijas prezidenta amata kandidātu.
• Tad tūkstošgades sākumā pieslējās demokrātiem, bet vēlāk atkal atgriezās pie republikāņiem. Pārmaiņus viņš abas lielās partijas arī atbalstījis finansiāli.

Tramps bieži izcēlies ar provokatīvu uzvedību un izteikumiem, piemēram, parodējot par žurnālistu ar invaliditāti.

Tomēr šādi gadījumi viņa piekritēju skaitu nav mazinājuši, un lielā sabiedrības daļā atzinību izpelnījušies Trampa idejas par sienas uzcelšanu uz ASV-Meksikas robežas, lai apturētu nelegālo imigrāciju. Pēc teroraktiem Eiropā Tramps arī piedāvāja aizliegumu ASV iebraukt musulmaņiem.

"Tramps ir tas īpatnējais gadījums, ka viens cilvēks, kurš iepriekš nav bijis politikā, viens uzņēmējs, pēkšņi ar šādu milzīgu bravūru sāk pārņemt skatuvi," norāda Šilde-Kārkliņa.

"Viņam ir izdevies pārvarēt vai pārraut to politkorektuma dambi, kas tajā sabiedriskajā domā ir izveidojies pēdējos 50-60 gados, kad arvien vairāk ir tabuēto tēmu, ko politiķi neskar, jo tas var slikti ietekmēt viņu reitingus. Tas laikam parāda, ka tā cilvēku būtība nemainās. "Viņš ir pārkāpis visus iespējamos tabu, kādi ir iespējami. Un sabiedriskā doma – vismaz daļa no tās – viņu uztver ar aplausiem. Konteksts visdrīzāk varētu būt noslāņošanās ASV, kur ir noteikti slāņi, kas dzīvo aizvien labāk. Visdrīzāk tie ir saistīti ar jaunajām tehnoloģijām, "startupiem", Silīcija ielejas radīto ekonomisko varējumu. Tajā pat laikā Vidusamerikā tā saucamās "zilās apkaklītes" ir zaudējušas ļoti daudz darbu, un tas ir aizgājis uz Ķīnu," teic sabiedrisko attiecību speciālists, Vīlands Associates vadītājs Ralfs Vīlands.

Iepretim provokatīvajam republikānim, Klintone cenšas pozicionēties kā profesionāla un pieredzējusi politiķe.

"Hilarija pilnīgi noteikti, bez visas kampaņas, ņemot vērā, ka viņa ir vienīgā atlikusī otra kandidāte – ja nerēķina dažādus neatkarīgos un citus margināļus – kas koncentrēs tos ASV vēlētājus, kuriem Tramps nav pieņemams. Un to viņa dabūs pat bez nekādas īpašās kampaņas, vienkārši neesot Trampam. Ar to pilnīgi pietiek viņai," norāda Vīlands.

Ik pa laikam ziņu portālos redzēt virsrakstus par kādu jaunāko aptauju, kurā Tramps ir apsteidzis Klintoni vai otrādi. Tomēr vēlētāju aptauju ASV ir tik daudz, ka par visuzticamāko ainu pieņemts uzskatīt visu galveno aptauju vidējo rādītāju vietnē Real Clear Politics. Tas liecina, ka gandrīz visu priekšvēlēšanu laiku cīņas favorīte ir bijusi Klintone.

Patiesībā visā vēlēšanu ciklā ir bijusi tikai viena reize, kad Tramps nepārprotami ir aizsteidzies priekšā savai konkurentei. Tas notika jūlija beigās, kad Tramps oficiāli ieguva Republikāņu partijas nomināciju uz prezidenta amatu. Viņa atrāviens gan turpinājās tikai pāris dienas, un drīz vien ievērojamu pārsvaru atguva Klintone. Pašlaik gan viņas atrāviens pār Trampu sarūk. Pašreizējie dati rāda, ka Klintoni atbalsta 45,6% vēlētāju, bet Trampu par tikai nepilniem trim procentiem mazāk.

Šīs aptaujas gan tikai parāda visu ASV pilsoņu viedokli kopā, neņemot vērā to specifisko Amerikas prezidenta vēlēšanu sistēmu.

"Par ko nobalso visvairāk cilvēku, tas īstenībā neiegūst prezidenta amatu. Ir pa štatiem sadalīts – kurā štatā nobalso vairākums, tas arī iegūst visas balsis no konkrētā štata. Un pašlaik, ja mēs skatāmies uz Hilariju un Trampu tajā sabiedrības kopējā balsojumā – Tramps ir gandrīz pietuvojies Klintonei, bet, ja skatās uz štatiem, tad Tramps vēl arvien diezgan nopietni atpaliek," norāda ASV ārpolitikas eksperts Mārtiņš Hiršs.

"Ir 10 tādu štatu, kur var būt izšķiroši balsojumi. Un no tiem Hilarija ir priekšā septiņos, un tad tikai trīs ir tādi uz robežas. Ja tā skatās, tad liekas, ka viņai ir ļoti droša tā lieta. Bet vēl ir divi mēneši. Viss kas var gadīties, un kā mēs zinām, Tramps jau ļoti daudzas reizes ir pārsteidzis visus ekspertus," teic Šilde-Kārkliņa.

Cīņas gaitu vēl var izmanīt Trampa un Klintones debates. Pētnieks Mārtiņš Hiršs izšķir trīs galvenās tēmas, kas šajās vēlēšanās un debatēs būs nozīmīgākās – ekonomika, jo par to kritiski ir noskaņota liela daļa ASV iedzīvotāju, kā arī ārpolitika un nelegālā imigrācija.

Hiršs uzskata: "Donalds Tramps ir pateicis, ka viņš vēlas cīnīties pret nelegālo imigrāciju, un tur dažādi viņiem tās versijas ir bijušas, vai nu deportēt tikai tos, kuri ar noziedzību ir bijusi saistīti, vai nu deportēt 10 miljonus imigrantu, viņš tur svārstās, cik daudz viņš grib deportēt. Bet tas, kas arī viņa vēlētājiem ir svarīgi – viņš grib deportēt nelegālos imigrantus. Hilarija Klintone turpretim pilnīgi pretēji – viņa vēlas integrēt, viņa vēlas izstrādāt ceļu kā piešķirt pilsonību tiem cilvēkiem, kuri jau gadiem, gadu desmitiem ir dzīvojuši, strādājuši, maksājuši nodokļus ASV, Hilarija vēlas viņus nevis deportēt, bet piešķirt pilsonību, tā ir tā viena milzīgā diskusija."

Cīņa pret Islāma valsti, kā arī ASV attiecības ar Krieviju bijuši centrālie vēlēšanu jautājumi ārpolitikā. Lielāko rezonansi Latvijā izsauca Trampa neviennozīmīgā atbilde uz jautājumu, vai ASV pildītu savas NATO 5. panta saistības un aizsargātu Baltijas valstis, ja tām uzbruktu ienaidnieks. Par priekšvēlēšanu cīņas laiku uz brīdi kļuva arī Rīga, kur savas vizītes laikā Trampa teikto kritizēja ASV viceprezidents Džo Baidena.

Lai mierinātu baltiešus, Latvijā bija ieradies arī Trampa pārstāvētās Republikāņu partijas senators Toms Kotons, kurš uzsvēra, ka ASV saistības pret NATO un Baltijas valstīm nemainīsies, neatkarīgi no prezidenta vēlēšanu iznākuma.

"Es uzskatu, ka mūsu valsts būs daudz pārticīgāka, drošāka un stiprāka ar republikāni Baltajā Namā. Donalds Tramps ir mūsu kandidāts un kā republikāņi mēs atbalstām Donaldu Trampu. Bet drošības attiecības starp mūsu valstīm stāv pāri diviem indivīdiem, stāv pāri divām partijām. Tās ir ilgušas desmitgadēm un turpināsies desmitgadēm," pauž Kotons.

"Kad Džo Baidens un Toms Kotons, kad viņi abi bija Rīgā, tas, kas viņiem ir jāsaka, viņi ir amatpersonas, viņiem ir jāsaka oficiālā valsts līnija, un tāpēc viņiem ir jāsaka, ka ASV ir ar mums. Donalds Tramps var būt daudz brīvāks, viņš var teikt to, ko viņš domā un ko viņš vēlā. Un, jā, īstermiņā ASV ir ar mums, bet to, ko Donalds Tamps darīs ārpolitikā pēc 2-3 gadiem, to nevar nekādā veidā paredzēt. Jo viņš ir tik neprognozējams, viņa ārpolitikas vīzija ir tik mainīga, ka nevar zināt, kā viņš īsti mainīs savu ārpolitikas virzienu," uzskata Hirss.

Tomēr Trampa un Putina savstarpējā apmainīšanās ar komplimentiem daudziem vieš bažas arī ASV, kur republikāņu kandidāta pozitīvā attieksme pret Krievijas līderi ir viena no apspriestākajām tēmām priekšvēlēšanu laikā.

Amerikas Savienoto valstu vēlētāji nākamo lielvalsts prezidentu ievēlēs 8. novembrī. Pirms tam paredzētas trīs kandidātu debates, no kurām pirmās notiks 26. septembrī. Klintone ir favorīte, tomēr pirms gada vairums ekspertu neticēja, ka Tramps būs spējīgs prezidenta vēlēšanu sacīkstēs nokļūt tik tālu kā tagad. Nav izslēgts, ka vēlēšanu dienā viņam izdosies pārsteigt visu pasauli vēlreiz.