ASV prezidents Donalds Tramps atļāvis publiskot 2800 dokumentus, kas saistīti ar 1963. gadā notikušo prezidenta Džona Kenedija noslepkavošanu, tomēr daļa no dokumentiem paturēta slepenībā pēc Centrālās izlūkošanas pārvaldes un Federālā izmeklēšanas biroja lūguma.
ASV Kongress jau 1992. gadā nolēma, ka visi dokumenti par Kenedija nāves izmeklēšanu ir jānodod sabiedrības rīcībā, toreiz kā beigu termiņu norādot 2017. gada 26. oktobri.
Lai arī Kenedijs tika nošauts pirms vairāk nekā pusgadsimta, slepenajos dokumentos ir materiāli no izmeklēšanas, kas notikusi septiņdesmitajos un arī astoņdesmitajos gados, kas pēc izlūkdienestu domām varētu apdraudēt arī salīdzinoši nesenus tiesībsargājošo iestāžu aktīvus.
Tikmēr eksperti, kas izpētījuši līdz šim pieejamo informāciju par Kenedija slepkavību, pauduši bažas, ka tikko atslepenotie dokumenti nesatur nekādu būtisku informāciju par to, kāpēc Lī Hārvijs Osvalds toreiz nošāva 46 gadus veco demokrātu prezidentu. Tie arī nespēšot kliedēt konspirāciju teorijas par to, ka prezidenta slepkavību organizējusi mafija vai komunistiskā Kuba. Līdz šim nevienam nav izdevies atrast pierādījumus tam, ka Kenedija slepkava, kurš tika nošauts divas dienas pēc atentāta, nav rīkojies viens.
