Uz saturu

Atvaļināts poļu ģenerālis komentē, kas notiktu, ja Krievija iebruktu Baltijas valstīs vai Polijā

Ja Krievijas spēki iebruktu Baltijas valstīs vai Polijā, NATO nekavējoties uzbruktu lielvalsts stratēģiskajiem objektiem dažu simtu kilometru rādiusā, tostarp Sanktpēterburgai. Tā izdevumam "Bild" sacījis bijušais Polijas bruņoto spēku vadītājs ģenerālis Rajmunds Andžejčaks, vēsta ERR.

2024. gada 14. oktobrī 16:53

"Ja Krievija uzbruktu kaut vienam centimetram Lietuvas teritorijas, atbilde sekotu nekavējoties. Ne jau pirmajā dienā, bet pirmajā minūtē. Mēs trāpīsim visiem stratēģiskajiem mērķiem 300 kilometru rādiusā. Mēs tieši uzbruksim Sanktpēterburgai," tā bijušais poļu ģenerālis sacījis aizvadītajā nedēļā Viļņā notikušajā konferencē "Defending Baltics".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Krievijai jāsaprot, ka uzbrukums Polijai vai Baltijas valstīm nozīmē tās beigas… Tas ir vienīgais veids, kā atrunāt Kremli no šādas agresijas ierosināšanas," akcentējis Andžejčaks.

Noskaties: Kā stiprināt NATO austrumu robežu? Baltijas valstis un Polija apspriež, kā reaģēt uz Krievijas droniem

Viņš arī sacīja, ka šim nolūkam Polija iegādājusies 800 raķetes ar darbības rādiusu līdz 900 kilometriem, vēsta žurnāls "Military Watch".

Ģenerālis savā uzrunā arī brīdinājis, ko nozīmēs Krievijas uzvara Ukrainā, piesaucot Baltkrieviju kā lielvalsts sabiedroto. "Krievijai uzvarot Ukrainā, [valstī] būtu viena krievu divīzija Ļvivā, viena Brestā un viena Grodņā (pēdējās divas ir Baltkrievijas pilsētas, kas atrodas tuvu Polijas robežai – red.). Ir tikai daži gadi, lai sagatavotos Krievijas uzbrukumam," sacīja Andžejčaks.

Arī kāds kibereksperts, kurš aizvadītajā nedēļā piedalījās "Defending Baltics" konferencē, izdevumam "Bild" uzsvēris, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā tiktu paralizēta arī Maskavas dzīve. "Ja Krievija mums uzbruks, mēs esam labi sagatavoti. Viņiem nevajadzētu domāt, ka metro vai daži lifti Maskavā turpinās darboties."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tikmēr izdevums "Military Watsh" novērojis, ka Rietumu sabiedrotie ne vien turpina sniegt būtisku militāro atbalstu Ukrainai, bet arī paplašina NATO spēku militāro klātbūtni Polijā, Somijā un Baltijas valstīs ar mērķi būt gataviem stāties pretim Krievijas un Baltkrievijas spēkiem, ja Ukraina tiktu sakauta. Piemēram, Vācija plāno Lietuvai nosūtīt 4800 militārpersonu, bet ASV gaisa spēki plāno Somijā izvietot iznīcinātājus F-35.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm