Austrālijā kalnrūpniecības uzņēmums nozaudē cilvēku veselībai bīstamu radioaktīvu kapsulu

Nelielā 6 mm diametrā un 8 mm augstā radioaktīvā kapsula satur nelielu daudzumu cēzija-137. Tā bijusi daļa blīvuma mērītāja, kuru plaši izmanto kalnrūpniecībā, tostarp arī "’Rio Tinto’’ "’Gudai-Darri’’ raktuvēs. Mērinstruments iepakots kopā ar citām uzņēmuma tehnikas iekārtām, kuras kāds apakšlīguma uzņēmums transportējis uz "’Rio Tinto’’ glabātuvi Pērtā – aptuveni 1400 kilometru attālumā no raktuvēm.

Kravinieks no raktuvēm izbraucis 12. janvārī, bet 25. janvārī galamērķī atskārsts, ka mērierīce ir saplīsusi un no tās izkritusi radioaktīvā kapsula. Tāpat trūkusi viena no četrām skrūvēm, kas ierīci saturēja kopā.

Varas iestādes lēš, ka pārbrauciena laikā radušās transportlīdzekļa vibrācijas varēja izraisīt skrūvju atslābumu, ļaujot kapsulai izkrist un izripot pa kādu kravas automašīnas piekabes spraugu.

Neatliekamās palīdzības dienesti mēģina kapsulu atrast, izmantojot radiācijas detektorus un citu specializētu aprīkojumu, un norāda – izredzes atrast mazo ierīci ir "’diezgan labas’’. Austrālijas Ugunsdzēsības un avārijas dienestu departaments gan nav tik cerīgs un paziņojis, ka niecīgā izmēra kapsula tikpat labi jau sen varētu būt iesprūdusi kāda pa ceļu braucošā transportlīdzekļa riepā.

Cerību, ka kapsula varētu atrasties, niecīgu dara arī tas, ka pārmeklējamais ceļa posms ir milzīgs. Solīts, ka patruļas mašīnas ar speciālā radiācijas noteikšanas iekārtām 1400 kilometru garo ceļu plāno izbraukt piecu dienu laikā un abos virzienos ar ātrumu 50 kilometri stundā.

Savukārt uzņēmums solījis veikt iekšējo izmeklēšanu par notikušo. Tāpat "Rio Tinto" publiski atvainojies par radušos starpgadījumu.

Valsts rietumu daļā izsludina radiācijas trauksmi

Saistībā ar izmērā niecīgo, bet cilvēka veselībai ļoti bīstamo pazudušo kapsulu valsts amatpersonas izsludinājušas radiācijas trauksmi plašā Rietumaustrālijas daļā un iedzīvotājus brīdinājušas par iespējamo risku, saskaroties ar radioaktīvo vielu. Amatpersonas un ierēdņi ir noraizējušies, ka, kādam atrodot kapsulu, tā varētu tikt paturēta kā suvenīrs.

Te gan jāņem vērā, ka vien īslaicīga atrašanās konkrētā radioaktīvā nieciņa tuvumā pielīdzināma stundas laikā saņemtiem 10 rentgenizmeklējumos izstarotajiem stariem vai dabiskajam radioaktīvajam starojumam, kuru mēs ikdienā uzņemam viena gada laikā. Īslaicīga vielas iedarbība uz cilvēka ādas var atstāt apdegumus, akūtu staru slimību, bet ilglaicīga – vēzi.

Lai arī tuksnesis, kurā radioaktīvā kapsula varētu būt pazaudēta, ir vismazāk apdzīvotā vieta valstī, amatpersonas neizslēdz iespēju, ka kāds iedzīvotājs tai varētu nejauši uzdurties. Ja tas notiek, cilvēki tiek aicināti no tās turēties pa gabalu (vismaz piecu metru attālumā) un par atradumu ziņot ierēdņiem.