Baltijas valstu premjeres rindā uz NATO vadītāja krēslu. Vai Latvija virzīs savu kandidātu?

Kā noskaidrojis "Financial Times", amatpersonas Viļņā uzskata, ka ir laiks NATO vadību uzņemties kādam no alianses austrumu flanga ar Krieviju, turklāt – tā varētu būt sieviete, kas nomainītu Stoltenbergu, kura pilnvaru termiņš martā tika pagarināts par vienu gadu līdz 2023. gada septembrim.

Lithuania pushing its PM Ingrida Simonyte as potential new Nato secretary-general joining a crowded field that includes Freeland, Kallas, Tusk, Draghi and Sanchez https://t.co/RrjGE5gnar w @HenryJFoy

— Richard Milne (@rmilneNordic) November 16, 2022

Vienlaikus iespēja, ka NATO vadīs cilvēks no Baltijas valstīm, tiek vērtēta piesardzīgi, jo šīs valstis tradicionāli ieņem stingru nostāju pret Krieviju un Maskava to varētu uztvert kā provokāciju, – minēts publikācijā.

Izdevums atsaucas uz četrām NATO amatpersonām, kas apgalvo, ka vēl nav sāktas oficiālas diskusijas par nākamo alianses ģenerālsekretāru. Nopietnas sarunas NATO vēstnieki varētu sākt jaunā gada februārī.

Šimonītei – prezidenta atbalsts

Saistībā ar Lietuvas premjerministres Šimonītes kandidatūru jāpiemin, ka tieši Viļņā nākamvasar norisināsies NATO valstu un valdību vadītāju samits.

Kā vēsta Lietuvas mediji, pati Šimonīte pagaidām atturas komentēt ziņas par savu kandidatūru uz alianses vadītāja posteni. Tikmēr Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sacījis, ka atbalstītu viņas kandidatūru, ja tā tiktu izskatīta.

"Es ļoti atbalstītu viņas kandidatūru, tāpat kā es atbalstītu to cilvēku kandidatūras, kuri ļoti labi saprot reģionu, kuri nāk no šī reģiona un, kā zināms, šādu kandidātu ir daudz," Nausēdu citē Lietuvas sabiedriskais medijs "LRT".

Prezidents pamatojis, ka mūsu reģions ir viens no neaizsargātākajiem Krievijas radīto draudu dēļ, tāpēc būtu labi, ja aliansi vadītu cilvēks, kurš labi pārzina tā specifiku "nevis no grāmatām, bet no reālās dzīves".

Nausēda arī norādījis, ka NATO vadītāja meklēšana ir tikai sākusies.

Kaja Kallasa: "Iespējamība ļoti niecīga"

Laikraksts "The New York Times" kā vienu no potenciālajām kandidātēm uz NATO šefa amatu iepriekš minēja Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu. Vērojami centieni alianses vadītāja amatam izraudzīties sievieti, atzīmēts publikācijā, atsaucoties uz vārdā neminētām ASV amatpersonām. Līdz šim NATO ģenerālsekretāra amatā nekad nav bijusi sieviete.

NYT: Estonia’s PM Kaja Kallas a strong contender to be the next NATO chief https://t.co/ADrcXadpM5 via @estonianworld #Estonia #NATO

— Estonian World (@EstonianWorld) November 5, 2022

Eiropas Savienība vēlētos, lai aliansi vadītu kādas tās dalībvalsts pārstāve, starp potenciālajām kandidātēm minot Kallasu. Tiesa, viņa pati šīs ziņas komentējusi tā: ".. Var rakstīt jebko. Tomēr iespējamība, ka tāds piedāvājums tiks izteikts, ir ļoti niecīga".

Rinkēvičs: jautājums nav darba kārtībā

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), vaicāts, vai Latvija varētu virzīt arī savu kandidātu, "tv3.lv" atbildēja lakoniski: "Šīs ir absolūtas spekulācijas." Viņš arī uzsvēra, ka diskusijas par NATO ģenerālsekretāra kandidātiem pašlaik nenotiek.

Starp citu, avoti NATO neizslēdz arī scenāriju, ka alianses valstu līderi nolemj pagarināt Stoltenberga pilnvaras ģenerālsekretāra amatā vēl par gadu – līdz 2024.gada septembrim.

Tikmēr mediju veidotā kandidātu rinda

Starptautiskajos medijos veidotā kandidātu rinda uz nākamā NATO ģenerālsekretāra amatu kļūst aizvien garāka. "TV3.lv" apkopoja līdz šim medijos biežāk minētos kandidātus:

• Zuzana Čaputova, Slovākijas prezidente
• Mario Dragi, Itālijas ekspremjers
• Boriss Džonsons, Lielbritānijas ekspremjers
• Kristija Frīlenda, Kanādas vicepremjere un finanšu ministre
• Kolinda Grabara-Kitaroviča, Horvātijas eksprezidente
• Daļa Grībauskaite, Lietuvas eksprezidente
• Kersti Kaljulaida, Igaunijas eksprezidente
• Kaja Kallasa, Igaunijas premjerministre
• Pedro Sančess, Spānijas premjerministrs
• Ingrīda Šimonīte,Lietuvas premjerministre
• Donalds Tusks, Polijas ekspremjers
• Bens Volless, Lielbritānijas aizsardzības ministrs

Vēl jāpiebilst, ka praksē pretendenti, kas sākumā tiek minēti kā potenciālie minētā amata kandidāti, nereti tā arī netiek līdz alianses ģenerālsekretāra krēslam.