"Baltkrievijas atbrīvošanas armija" Lietuvas mežos spēlē kariņus un gatavojas gāzt Lukašenko

"Tas ir noteiktas opozīcijas mēģinājums izveidot kaut kādu militāru vai paramilitāru spārnu," skaidro Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurins Kasčūns.

Zināms, ka tā dēvētie Baltkrievijas atbrīvotāji nesen mēģinājuši nodibināt kontaktus ar Lietuvas paramilitārajām organizācijām – strēlnieku arodbiedrību un politiķiem. Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas ieskatā tas noticis ar mērķi iegādāties ieročus. Oficiālās institūcijas gan ar šo grupējumu nesadarbojas, kā arī Lietuvā nemaz nav ļauts Baltkrievijas pilsoņiem turēt ieročus.

Militārais analītiķis Aurims Navijs vērš uzmanību, ka šādas grupas aktivitātes ir potenciāls drauds Lietuvas drošībai. Proti, iztēlojoties situāciju, kur, piemēram, simts šādi cilvēki izdomā šķērsot Lietuvas un Baltkrievijas robežu ar ieročiem rokās. Tas būtu labs iemesls Kremlim paziņot, ka kāda NATO valsts veikusi uzbrukumu Baltkrievijai, un to uzskatīt par iemeslu atbildes reakcijas veikšanai.

Bažas pastiprina tas, ka konkrētais grupējums sev šuj formastērpus ar Lietuvas zīmotnēm.

Eksperts te atzīmē, ka Baltkrievijā pirms neilga laika pieņemts likums, kas paredz likvidēt tā dēvētos teroristus arī citās valstīs, ja tas rada draudus Lukašenko. Konkrētais likums arī ļauj Lukašenko uzsākt karadarbību, karu kā tādu nepiesakot – šāda rocība diktatoram dota, ja kāda cita valsts ļauj ekstrēmistu grupējumiem izmantot savu teritoriju, lai iebruktu Baltkrievijā.

Navijs vēlreiz iezīmē iespējamo draudu scenāriju – no Lietuvas Baltkrievijā iebrūk bruņots grupējums ar Lietuvas simboliku, kas ļauj Lukašenko režīmam sākt savu "likvidācijas" operāciju, sākt militārās darbības "agresorvalstī", kas šajā gadījumā būtu Lietuva.

Pie šāda scenārija, protams, būtu jāreaģē arī Lietuvas Bruņotajiem spēkiem.

Tāpat eksperti neizslēdz iespējamību, ka, lai arī konkrētais grupējums sevi dēvē par Baltkrievijas atbrīvošanas armiju, tajā varētu būt iefiltrējušies Lukašenko varas atbalstītāji un pakalpiņi. Tas rada vēl lielāku satraukumu par Lietuvas drošību, jo līdzīga situācija bija vērojama arī Ukrainā, sākoties karam.

Kā arī, neraugoties uz to, ka šo cilvēku grupa it kā ir baltkrievu opozicionāri, vienlaikus viņi arī ir daļa no tiem, kuri uzskata, ka Lietuva nekad nav bijusi, ka tās teritorija pieder kādreizējai Gudijai jeb mūsdienu Baltkrievijai. Līdzīgu naratīvu ieņēmis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš savu iebrukumu Ukrainā daļēji pamatojis ar vēsturisko zemju atgūšanu.

Zināms, ka līdzīgas Baltkrievijas pilsoņu grupas darbojas arī Polijā, kas ekspertus un drošības dienestus dara piesardzīgus, jo nav iespējams izslēgt mēģinājumus uz koordinētām provokācijām.