Boriss Džonsons paziņo par atkāpšanos no amata

Viņš teica, ka tas ir bijis Konservatīvās partijas lēmums, ka jābūt jaunam premjeram, viņš to ir pieņēmis un strādās, kamēr jaunais partijas līderis stāsies viņa vietā. Tam viņš nodrošinās maksimālu atbalstu.

"Zinu, ka būs daudz cilvēki, kuri būs apmierināti, bet daļai būs žēl [ka atkāpjos no amata]. Man ir ļoti žēl aiziet no labākā darba pasaulē," sacīja Džonsons, pateicoties saviem atbalstītājiem, ģimenei un Dauningstrītā strādājošajiem, kā arī pats galvenais – britu iedzīvotājiem par viņam dotajām privilēģijām stāties šajā amatā. Iekams stāsies vietā jauns līderis, viņš turpinās iesākto.

Džonsons pateicās par mandātu, lielāko balsojumu Konservatīvajiem kopš 1979. gada. Viņš nolēmis atkāpties ne tāpēc, ka gribētu, bet gan tāpēc, ka ir pienākums nodrošināt, lai Konservatīvie turpinātu iesāktos darbus. Džonsons novērtē līdzšinējās valdības paveikto, tostarp atjaunot iespēju valstij pieņemt pašai lēmumus savā parlamentā, Covid-19 menedžmentu un iestāšanos par Ukrainas brīvību, kas turpināsies.

Viņš atgādināja, ka mēģinājis pārliecināt komandu, ka nav īstais laiks mainīt vadītāju, ņemot vērā ekonomiskos un ģeopolitiskos riskus, un nožēlo, ka nevar turpināt iesākto pats.

Džonsons vēlas palikt premjerministra amatā līdz rudenim, lai toriji varētu ievēlēt jaunu vadītāju viņa vietā. Tas rada ievērojamu satraukumu partijā, jo daži toriju deputāti uzstāj, ka viņam jāatstāj amats jau tagad. Leiboristi arī paziņojuši, ka viņam nekavējoties jāatkāpjas.

Džonsons izlēmis par labu amata atstāšanai pēc vairāku desmitu valdības darbinieku, tostarp augsta ranga ministru, atkāpšanās.

Lielākais trieciens Džonsona valdībai šorīt bija jaunā, otrdien ieceltā finanšu ministra Nadima Zahavi lūgums premjeram pamest savu posteni, nosūtot vēstuli.

Laikraksta "Sun" politikas redaktors Harijs Kols ziņo, ka Džonsons gatavojas turpināt pildīt premjera pienākumus, kamēr netiks ievēlēts jaunais toriju līderis, uz ko var nākt gaidīt pat divus mēnešus. Taču Džonsona kritiķi uzskata, ka viņam nevajadzētu atļaut palikt amatā tik ilgi.

Lasi vēl: Džonsona liktenis ir izlemts, vēstī britu laikraksti

Virkne britu valdības ministru krīzes rezultātā atkāpušies

Jau ziņots, ka otrdien amatus pameta finanšu ministrs Riši Sunaks un veselības ministrs Sadžids Džavids, bet trešdien par atkāpšanos paziņoja vairāk nekā 30 ministri un citas valdības politiskās amatpersonas, tādējādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem.

Ieskaties arī šeit: Atkāpjas Lielbritānijas finanšu un veselības ministri

Par savu atkāpšanos ceturtdien, 7. jūlijā, paziņojis Lielbritānijas Ziemeļīrijas lietu ministrs Brendons Ljuiss, norādot, ka skandālu nomocītā Borisa Džonsona valdība nonākusi punktā, no kura vairs nav atgriešanās.

Kāpēc radās krīze Džonsona valdībā?

Premjera reputāciju nopietni iedragājuši skandāli, kas saistīti ar ballītēm Daunngstrītā, kuras tikušas rīkotas, pārkāpjot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, bet otrdien, 5. jūlijā, Džonsons bija spiests atvainoties par to, ka esot aizmirsis informāciju, ko agrāk saņēmis par bijušā toriju frakcijas galvenā uzrauga vietnieka Krisa Pinčera nepiedienīgo rīcību.

Pinčers pagājušajā nedēļā bija spiests atkāpties, reaģējot uz apgalvojumiem, ka kādā privātā klubā esot apgrābstījis divus vīriešus un ka Džonsonam par to esot ziņots jau 2019.gadā.

Trešdienas, 5. jūlija, vakarā vairāki valdības ministri aicinājuši Džonsonu atkāpties. Starp viņiem bijis arī jaunais finanšu ministrs Nadims Zahavi, iekšlietu ministre Priti Patela un satiksmes ministrs Grants Šapss.

Džonsons kolēģu prasību noraidījis un tā vietā lai pats demisionētu no amata atcēlis dzīvokļu saimniecības, reģionālās attīstības un vietējās pašpārvaldes ministru Maiklu Govu, kas arī pieslējies dumpiniekiem.