"Brexit" dēļ pārdalīs Lielbritānijas deputātu vietas citiem
Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, Eiropas Parlamentā brīvas paliks 73 deputātu vietas. Šobrīd izskan priekšlikums daļu no mandātiem pārdalīt par labu citām dalībvalstīm jau uz 2019gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Latvija gan šobrīd nav šajā sarakstā. Kāpēc tā un vai nākotnē nevajadzētu vispār mainīt vēlēšanu sistēmu, atsakoties no deputātu kandidātu piederības valstu nacionālo partiju sarakstiem, šodien Rīgā notika diskusija.
"Brexit" dēļ Lielbritānija vairs nepiedalīsies 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un nolemts, ka no britu 73 deputātu vietām citām dalībvalstīm atdos 27, pārējās vietas parlamentā palikšot tukšas naudas taupīšanas dēļ. Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, Eiropas Parlamenta deputātu vietu skaits jau uz nākamajām vēlēšanām pēc pusotra gada tiks palielināts 14 valstīm– visvairāk, par pieciem mandātiem palielinājums Francijai, Itālijai, Spānijai. Viena deputāta vietu papildus piešķirs arī Igaunijai. Taču Latvija – nekā.
Tas būtu jāuzskata par lielu politisko sasniegumu, ka Latvijai nav deputātu vietu zaudējuma, jo bija reālas briesmas, ka dažādu matemātisko aprēķinu rezultātā Latvijai būtu nevis šā brīža astoņas vietas, bet tikai septiņas. Mēs šobrīd pārdalām vietas valstīm, kurām iepriekš bija mazāk, lai gan jau no sākuma vajadzēja vairāk proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tagad to var izdarīt "Brexit" dēļ.
Tam gan nevēlajās piekrist Eiropas Kustības Latvijā vadītājs. Šodien diskusijā Rīgā viņš izteica neapmierinātību, ka Latvija tomēr neizrāda cīņu iegūt vairāk deputātu vietu Eiropas Parlamentā, jo no brīvajiem britu mandātiem pietiktu visiem.
Latvijai bija deviņas deputātu vietas, un šobrīd mēs esam samazinātā režīmā ar astoņām. Kāpēc šis samazinātais režīms jāuztur? Manuprāt, to būtu ļoti grūti cilvēkiem paskaidro. Izejot cauri šim sarakstam, mēs runājam par septiņām valstīm, kam jādzīvo ar samazināto režīmu.
Politikas analīzes centra Providus diskusijā tika spriests arī par arvien spēkā pieņemošo ideju mainīt Eiropas Parlamenta vēlēšanu sistēmu. Tas nozīmētu, ka visas Eiropas līmenī būtu tikai dažas partijas un visās dalībvalstīs balsotu par vieniem un tiem pašiem politiķiem. Šo transnacionālo sarakstu ideju Latvija gan neatbalstīšot, jo lielākie zaudētāji tieši mazās un vidējās valstīs. Esot maz ticams, ka par Latvijas kandidātiem balsotu francūži vai vācieši.
Tur jau tā reklāmas kampaņa izietu, un, ja tur ir 40, 50 vai 60 miljoni vēlētāju, bet Latvijā pusotrs miljons, bez vārda runas, tur kādam no mazas valsts iekļūt izredzes ir praktiski nekādas.
Šie transnacionālie saraksti nebūs interesanti mazām un vidējām valstīm, jo tur ir kulturālā, valodas un atpazīstamības dominance, kas nāks no lielajām dalībvalstīm tikai tāpēc, ka konkrētie cilvēki varētu būt atpazīstami. Es uzskatu, ka te ir problēmas īpaši sociālo mediju laikmetā, kad ir viegli iegūt popularitāti ar skandalozām idejām, te būs ļoti daudzi jautājumi, kā vispār var tikt finansēti šādi transnacionālie saraksti.
Transnacionālo partiju sistēmas nozīmē, ka cilvēki balsotu nevis pēc indiviudālām valstiskām interesēm, bet visai Eiropai būtiskām idejām, idejiskām kustībām. Šādas vēlēšanu sistēmas risks gan esot Eiropas Parlamenta radikalizēšana, jo tad ļoti viegli parlamentā iekļūtu ekstrēmisti un vienotas Eiropas idejas pretinieki. Vēlēšanu sistēmas maiņu Eiropā lēmumu pieņemšanas līmenī apspriedīs nākamgad.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
