Cīņā par vadošajiem amatiem ES un NATO austrumeiropieši tiek "pastumti maliņā"

Nīderlandes premjerministra Marka Rites iespējamā iecelšana par jauno NATO vadītāju šovasar, iespējams, ir saņēmusi Vašingtonas, Londonas, Parīzes un Berlīnes atbalstu. Tomēr daudzu jauno alianses dalībvalstu vidū, jo īpaši to, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, uzņemšana bija daudz mazāk silta.

"Kāda morāla uzticamība viņam ir?" sacīja bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, norādot uz to, ka Nīderlande nav izpildījusi savas NATO saistības atvēlēt 2% no IKP aizsardzībai Rites 13 gadu laikā, kamēr viņš bija premjerministrs.

Citi pretendenti uz šo amatu bija Rumānijas prezidents Klauss Johaniss, kura valdība februārī paziņoja NATO par viņa iespējamo kandidatūru, un Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kura nav iesniegusi savu kandidatūru, bet pagājušajā gadā izrādīja interesi.

"Ja mēs domājam par ģeogrāfisko līdzsvaru, tad tas būs ceturtais [NATO] ģenerālsekretārs no Nīderlandes," Kallasa pagājušajā nedēļā sacīja POLITICO. "Un tad ir jautājums par to, vai NATO blokā ir pirmās šķiras un otrās šķiras valstis? Vai mēs esam vienlīdzīgi vai neesam vienlīdzīgi," viņa piebilda.

Austrumeiropas valstis ir ieņēmušas tikai dažus no ES un NATO vadošajiem amatiem kopš pievienošanās 2004. gadā.

Polija ir vienīgā valsts no šī reģiona, kurai ir piešķirts kāds no bloka vadošajiem amatiem. Premjerministrs Donalds Tusks vienu termiņu bija Eiropadomes priekšsēdētājs, bet cits bijušais Polijas premjerministrs Ježijs Buzeks trīs gadus – aptuveni pusi pilnvaru laika – vadīja Eiropas Parlamentu.

Pašlaik no austrumeiropiešiem augstāko amatu ES ieņem Valdis Dombrovskis, kurš pēc tam, kad viņa priekšgājējs īru politiķis Fils Hogans atkāpās no amata pēc skandāla, tika iecelts par ietekmīgā tirdzniecības portfeļa vadītāju. Rumānijas pārstāvis Mirče Dževana ir NATO ģenerālsekretāra vietnieks.