Covid‑19 sekas: ar vīrusu ilgstoši sirgušajiem konstatē plaušu bojājumus, par ko viņi iepriekš nenojauta

Zinātnieki izmantoja jaunu metodi, lai atklātu plaušu anomālijas, kuras nav identificētas standarta pārbaužu laikā.

Viņi koncentrējās uz 11 cilvēkiem, kuriem nebija nepieciešama aprūpe slimnīcā, kad viņi pirmo reizi saslima ar Covid-19, bet pēc sākotnējās inficēšanās piedzīvoja ilgstošu elpas trūkumu. Lai apstiprinātu rezultātus, tika veikts plašāks, detalizētāks pētījums.

Darba pamatā ir agrāk veikts pētījums, kurā tika aplūkoti cilvēki, kuri tika ievietoti slimnīcā pēc inficēšanās ar Covid-19.

Pētnieki saka, ka atklājumi nedaudz izskaidro, kāpēc elpas trūkums ir tik izplatīts ilgstošas slimošanas ar Covid-19 gadījumā, lai gan elpas trūkuma iemesli bieži vien ir daudz un sarežģīti.

Tā saucamais "garais Covid-19" saistāms ar virkni simptomu, kas turpinās daudzas nedēļas pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu un kam nav citu izskaidrojamu iemeslu.

Komanda no Oksfordas, Šefīldas, Kārdifas un Mančestras salīdzināja ksenona gāzes skenēšanu un citus plaušu funkciju testus trīs cilvēku grupās. Cilvēkiem ar ilgstošu Covid-19 un elpas trūkumu, kuri nebija ievietoti slimnīcā, kad inficējās, 12 cilvēkiem, kuri bija ievietoti slimnīcā ar Covid-19, bet kuriem Covid nebija ilgstoša slimības gaita, un 13 veseliem cilvēkiem kā kontroles mahānismam. Izmantojot jauno pieeju, visi pētījuma dalībnieki magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRI) skenēšanas laikā ieelpoja ksenona gāzi.

Gāze plaušās uzvedas ļoti līdzīgi kā skābeklis, taču to var vizuāli izsekot skenēšanas laikā, tāpēc zinātnieki varēja "redzēt", cik labi tā no plaušām pārvietojās asinsritē, kas ir būtisks solis skābekļa transportēšanā pa ķermeni.

Pētnieki atklāja, ka lielākajai daļai cilvēku ar ilgstošu Covid-19 slimības gaitu gāzes pārnešana bija mazāk efektīva nekā veseliem cilvēkiem. Cilvēkiem, kuri Covid-19 dēļ bija tikuši ievietoti slimnīcā, bija līdzīgi rezultāti.

Vadošā pētniece un plaušu speciāliste, doktore Emīlija Freizere sacīja, ka ir apgrūtinoši, ka cilvēki ierodas klīnikā un nespēj mediķiem precīzi izskaidrot, kāpēc viņiem trūkst elpas. Bieži vien rentgena un citas pārbaudes neuzrāda nekādas novirzes. "Šis ir svarīgs pētījums, un es patiešām ceru, ka izgaismos slimības gaitu. Ir svarīgi, lai cilvēki zinātu, ka rehabilitācijas stratēģijas var būt patiešām noderīgas. Kad klīnikā redzam cilvēkus, kuriem trūkst elpas, mēs varam panākt progresu."

"Kad mēs sapratīsim mehānismus, kas izraisa šos simptomus, mēs varēsim labāk izstrādāt efektīvākas ārstēšanas metodes," pauda pētījuma galvenais pētnieks profesors Fērguss Glīsons.

Pētnieki turpinās darbu pie atklājuma.