Demogrāfijas bedrē grimst arī Dienvidkoreja – par 20 procentiem sarucis aktīvi dienējošo skaits

Dienvidkorejā dzimstības līmenis ir 0,75 bērns uz vienu sievieti, kas ir zemākais rādītājs pasaulē.

Valstī obligātais militārais dienests aizvien ir saglabāts galvenokārt tāpēc, ka tā joprojām tehniski atrodas karastāvoklī ar kodolieročiem bruņoto Ziemeļkoreju.

Dienvidkorejas pētnieki aplēsuši, ka valstij nepieciešami vismaz 500 tūkstoši aktīvā dienesta karavīru, lai tā spētu aizstāvēties pret iespējamu Ziemeļkorejas uzbrukumu. Tiek lēsts, ka naidīgā kaimiņa armijā ir 1,3 miljoni karavīru, un abu armiju apmēru atšķirība Dienvidkorejai rada iespējamus draudus kaimiņa atturēšanā. Pētnieki aicinājuši uz "izšķirošu rīcību valsts līmenī", lai situāciju risinātu.

Jaunākajā Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas ziņojumā norādīts, ka kopš 2006. gada bruņoto spēku divīziju skaits ir sarucis no 59 līdz 42, jo daļas ir vai nu likvidētas, vai apvienotas.

Visiem darbspējīgajiem vīriešiem Dienvidkorejā obligāti jādien 18 mēnešus, lai gan retos gadījumos tiek piešķirti izņēmumi. Daudzi vīrieši gan no militārā dienesta cenšas izvairīties, jo tas traucējot viņu karjerai. Tāpat valstī dzīvas ir diskusijas par to, vai armijā nevajadzētu iesaukt sievietes, tostarp ņemot vērā demogrāfisko krīzi.

BBC norāda, ka Dienvidkoreja jau vairākkārt pārspējusi pati savus negatīvos rekordus dzimstības līmeņa ziņā, proti, 0,98 bērni uz vienu sievieti 2018. gadā, 0,84 — 2020. gadā, 0,72 — 2023. gadā un 0,75 — 2024. gadā. Ja šāda tendence turpināsies, eksperti brīdina, ka 50 miljonu iedzīvotāju populācija 60 gadu laikā varētu sarukt uz pusi.