Uz saturu

Agrāk ar jaundzimušajiem varēja piepildīt Mežaparka estrādi, bet tagad… Vecāku pārstāve par demogrāfisko bedri

Izskatās, ka Labklājības ministrijas sākotnējām iecerēm, kā uzlabot demogrāfijas situāciju Latvijā, tomēr tiks apgriezti spārni. Proti, sākotnēji daudzinātie 150 miljoni eiro nākamā gada budžetā šī mērķa izpildei sarukuši teju uz pusi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa pabalstu pacelšanu vērtē pozitīvi un norāda, ka tam jau sen vajadzēja pievērst uzmanību. Viņa norāda, ka dzimstības lejupslīde Latvijā sākās no 1989. gada.

"Kad es dzimu, tad gadā piedzima vidēji 40 000 bērnu, ar ko varētu gandrīz aizpildīt Mežaparka estrādi, bet pagājušajā gadā piedzima vairs tika 12 000 bērnu. No 1989. gada valdība nedrīkstēja noņemt fokusu no demogrāfijas," teic Akmentiņa-Smildziņa.

Vecāku organizācijas vadītāja piekrīt, ka šādam atbalstam ir jābūt konstantam. Vecāku uzskati par bērniem un ģimenes veidošanu ir mainījušies, un politikai būtu jāiet tiem līdzi. Viņa norāda, ka būtiski pieaudzis vecums, kurā mātei piedzimst pirmais bērns – ja 1990. gados tas bija 22,6 gadi, tad šobrīd tie ir 28 gadi. Citās Eiropas Savienības valstīs gan šis rādītājs ir vēl vēlāks.

Jautāta, vai valdības lēmums samazināt finansējumu uz pusi nav fokusa noņemšana no šīs sasāpējušās problēmas, Akmentiņa-Smildziņa tam piekrīt. "No vienas puses, tiek dots signāls, ka demogrāfija tiek ielikta dienaskārtībā, bet vai es kā vecāks varu pateikt, ka tas ir pietiekams? Nē, es to nevaru. Demogrāfijas jautājumiem jābūt dienaskārtībā dažādos līmeņos."

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm