Emigrācijas tautiešu skoliņas joprojām bez valsts atbalsta skolotāju algu apmaksai

Tieši finansējuma trūkums skolotāju apmaksai ir bijis iemesls, kāpēc vairākas diasporas skoliņas Lielbritānijā izjukušas un bērniem zudusi iespēja tuvu savai dzīvesvietai metodiski pareizi iemācīties latviešu valodu. Arī jaunākajā izglītības un zinātnes ministrijas atbalsta programmā, ko īsteno Latviešu valodas aģentūra, nav paredzēta nauda algām. 104 580 eiro, ko savā starpā sadalīs vairāki desmiti skoliņu, izlietojami nodarbību telpu īrei, mācību un metodisko līdzekļu iegādei, materiāltehniskajam nodrošinājumam, izglītojošu platformu abonementiem, apdrošināšanai, skolotāju ceļa izdevumu segšanai.

Anglijas vidienes pilsētā Pīterboro, kurā mīt vairāk nekā seši tūkstoši latviešu, sestdienas skoliņa "Pūcītes akadēmija" darbojas jau 11 gadus. Tās organizētāja Inese Asermane meklē iespējas pietiekties dažādos projektos, lai rastu līdzekļus skolotāju un nodarbību vadītāju finansiālai stimulēšanai. Šādi projekti ir īslaicīgi, tāpēc Inese un citi diasporas skoliņu vadītāji Lielbritānijā uzskata, ka svarīgs būt prognozējams finansējums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, – reportāžā no Pīterboro vēsta TV3 Ziņas. Tikai uz brīvprātību un entuziasmu neesot iespējams nodrošināt diasporas skoliņas darbu ilgtermiņā.

Inesei Asermanei jau 11 gadus sestdienas nav brīvdienas, viņa vada latviešu sestdienas skoliņu, jo atslābt neļauj misijas apziņa – lai emigrantu bērni nezaudē interesi par Latviju, lai Anglijā dzimušajiem sākt izveidoties mīlestība pret Latviju un metodiski pareizā veidā iemācās latviešu valodu.

Inese Asermane

Pīterboro latviešu skoliņas "Pūcītes akadēmija" vadītāja

"Ar mums strādā metodiķis, izglītības profesionālis no Latvijas, kas atbilstoši mūsu bērnu līmenim sastāda mācību programmu. Metodiķis arī apmāca tos nodarbību vadītājus, kas nav pedagogi pēc izglītības,"

Latviešu valodu ārpus Latvijas var apgūt 25 valstīs 103 skoliņās. Pērn valsts finansējumam pieteicās 39. Ja šogad būs tikpat, tad no atvēlētajiem 104 tūkstošiem eiro katrai skoliņai sanāks vien tikai divarpus tūkstoši eiro. Pīterboro "Pūcītes akadēmija" būtu priecīga par to pašu, jo katrs līdzšinējais atbalsta finansējums no Latvijas ļauj skoliņai pastāvēt.

"Ir jāsaka ļoti liels paldies par to, jo bez šī Latvijas atbalsta mēs nevarētu uzturēt skoliņu. Mūsu skoliņas gada izmaksas ir vidēji no pieciem līdz sešiem tūkstošiem britu mārciņu. Lielākās izmaksas, ap četriem tūkstošiem mārciņu gadā, ir par telpu nomu. Tāpēc katrs eiro tūkstotis no Latvijas mums palīdz segt īri. Angļu vidusskolā katru sestdienu īrējam trīs vai četras klases, lai katras vecuma grupas bērni varētu mācīties savā telpā. Vēl dārgi izmaksā arī apdrošināšana,"  TV3 Ziņām saka Inese Asermane.

Vairākās diasporas skoliņās bērnus apmāca no Latvijas emigrējušie skolotāji, kas nu Anglijā strādā ko citu. Piemēram, Evita Priedniece ikdienā naudu pelna apdrukas uzņēmumā, bet sirdij joprojām tuvo pedagoģiju izpauž diasporas bērniem: "Varētu teikt, ka šobrīd mēs strādājam kā brīvprātīgie. Tas būtu ļoti labi, ja Latvijas izglītības ministrija redzētu un novērtētu to darbu, ko mēs darām ar bērniem šeit. Bērni emigrācijā diasporas skolās nezaudē savu latvietību. Šo skolotāju ieguldījums būtu Latvijai jānovērtē – mēs pēc pamatdarba vakaros gatavojam mācību materiālus, bet sestdienās vai svētdienās vairākas stundas savās it kā brīvdienās vadām nodarbības."

 Inese Asermane

Pīterboro latviešu skoliņas "Pūcītes akadēmija" vadītāja

"Pārsvarā visas skolotājas ir brīvprātīgās. Lai ilglaicīgi noturētu to skolotāju, ir vajadzīga kaut kāda finansiāla motivācija. Tas ir kā otrs darbs, jo katru sestdienas rītu ceļamies un braucam uz šo kā savu darbu. Tā ir atbildība pret šiem bērniem, ka saturam jābūt kvalitatīvam un jēgpilnam. Un tie nav tikai sestdienu rīti. Tas ir darbs pa nedēļu, jo ir plānošana, lietvedība, likumdošanas darbs, vai tu nepārkāp kādus noteikumus."

Transporta izdevumus un samaksu par gatavošanos stundām skolotājiem šeit Pīterboro nosedz par bērnu vecāku maksāto skoliņas dalības maksu. Ar to gan nepietiek, lai samaksātu pilnvērtīgu algu par katru novadīto stundu. Anglijas latviešu skoliņas gadiem ilgi lūdz atbildīgās ministrijas Latvijā rast naudu arī skolotāju apmaksai. Joprojām bez rezultāta.

"Mums Latvijas puse uzdod jautājumu, kādēļ Latvijai būtu jāmaksā diasporas skolotājām algas, ja mēs neesam profesionālas skolotājas. Vēlos uzsvērt, ka te ir gan pedagogi, gan diasporas skoliņu semināros un dažādos kursos apmācīti nodarbību pasniedzēji. Mums ir pašu piesaistīts izglītības metodiķis, kas mūs apmāca. Mēs arī ieguldām to darbu. Būtu tikai taisnīgi, ja diasporas skoliņās strādājošo ieguldījums tiktu novērtēts," saka Asermane.

Uz TV3 Ziņu jautājumu, cik būtu optimālā samaksa, "Pūcītes akadēmijas" vadītāja saka – kā minimums 10 vai 15 mārciņas stundā. Skoliņā nodarbības parasti ilgst trīs stundas. Ar samaksu 10 vai 15 mārciņas stundā skolotājs strādātu motivēti. Diasporas skoliņas nevarot darboties tikai uz brīvprātību. Ar laiku rodas izdegšanas sindroms.

Anglijas latviešu skoliņas gadiem ilgi lūdz atbildīgās ministrijas Latvijā rast naudu arī skolotāju apmaksai. Joprojām bez rezultāta.