Donbass: kara epicentrs un Putina ambīciju mērķis

Donbass kādreiz bija Padomju Savienības rūpniecības sirds – ar ogļraktuvēm, tērauda rūpnīcām un auglīgām zemēm. Reģionam jau vēsturiski bijušas ciešas kultūras saiknes ar Krieviju un liels krievvalodīgo iedzīvotāju skaits. Tāpat Donbasa reģionā ir bagātīga lauksaimniecības zeme, nozīmīgas upes un Azova jūras piekraste.

Taču par konflikta epicentru šis reģions kļuva 2014. gadā – pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Maskavas atbalstīti prokrieviskie kaujinieki visai ātri sagrāba Doneckas un Luhanskas pilsētas, sakaujot tobrīd vāji sagatavoto Ukrainas armiju.

Astoņu gadu laikā reģionā nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku – liecina Ukrainas aprēķini. Bet vēl vismaz 15 miljoni cilvēku Donbasu ir pametuši. Tikmēr Krievija izsniegusi pases daudziem palikušajiem cilvēkiem separātistu kontrolētajās teritorijās.

Savukārt tieši pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Putins pasludināja Donecku un Luhansku par "neatkarīgām teritorijām" un vēlāk tās anektēja, izmantojot viltus referendumus, kopā ar daļu Zaporižjas un Hersonas apgabalu.

Noskaties! Elmārs Pļaviņš Donbasā: Šī apgabala atdošana okupantiem izraisītu vēl vienu Maidanu

Šobrīd Krievija kontrolē gandrīz visu Luhansku un lielāko daļu Doneckas, taču Kijiva joprojām spējusi nosargāt vairāku pilsētu ķēdi, tostarp Slavjansku un Kramatorsku, kas bloķē tālākus okupantu uzbrukumus.

Kā akcentē CNN, Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim atteikšanās no Doneckas būtu neiedomājama. Tas nozīmētu ne tikai kritušo karavīru upura noniecināšanu, bet arī atstātu Centrālo Ukrainu neaizsargātu pret jauniem uzbrukumiem.

Aptaujas rāda, ka lielākā daļa ukraiņu iebilst pret apgabala atdošanu Putinam, savukārt Rietumu sabiedrotie uzskata – Krievijas ieguvumu atzīšana nozīmētu agresijas atalgošanu un starptautisko tiesību vājināšanu.