Dzīve ielenkumā. TV3 reportāža no Kostjantinivkas, kurai okupantu karaspēks pietuvojies bīstami tuvu

Pokrovska un Kostjantinivka – divas Doneckas apgabala pilsētas, kas ir krievu okupantu armijas vasaras uzbrukumu galvenais mērķis. Abas šīs pilsētas okupanti ir aplenkuši no trim pusēm un ir tikai viens ceļš, pa kuru ir iespējams iebraukt Kostjantinivkas pilsētā, bet arī to kontrolē ienaidnieka bezpilota lidaparāti. Lai cīnītos ar tiem, šeit izveidots pretdronu tīklu koridors.

Tehnoloģija pavisam vienkārša – zvejas tīkli, kas apvilkti ap ceļa malās izveidotiem stabiem. Tas pasargā automašīnas, kas pa šo ceļu pārvietojas no ienaidnieka bezpilota lidaparātiem. Ja ienaidnieks raidīs iznīcinātājdronu uz kādu automašīnu, kas pārvietojas pa šo ceļu  – tas sapīsies tīkla spēcīgajā auklā.

Taču vietējie, kas te palikuši, dodoties savās dienas gaitās, tīklus sabojā, paverot iespēju krievu droniem ielidot šajos koridoros. Tāpat okupanti piekopj taktiku nosēdināt dronus – tā saucamos dežurētājus – uz ceļa un veikt triecienu, kad tuvojas automašīna. Tāpēc pa šiem ceļiem jāpārvietojas ļoti lielā ātrumā.

Jautāts, vai negrasās braukt prom, vietējais iedzīvotājs Antons attrauc: "Uz kurieni? [TV3: Jums nav bail?] Ko padarīsi, kur ir labāk? [TV3: Tur, kur tik daudz nešauj, tur, kur fronte nav tik tuvu!] Kaimiņi aizbrauca uz Dnipropetrovsku, tur atlidoja raķete un visus nogalināja."

Kostjantinivkas pilsētā komandantstunda nav spēkā vien no plkst. 11.00 priekšpusdienā līdz plkst. 15.00 un, neraugoties uz frontes tuvumu, cilvēki šajā laikā nāk ārā, iepērkas, jo šeit strādā vēl viens pārtikas veikals. Iedzīvotāju šeit vēl ir pietiekami daudz.

Vaicāta, vai negrasās pamest pilsētu, vietējā iedzīvotāja Valērija saka: "Nē, cik man vairs atlicis? Jā, bombardē mūs, bet esam jau pieraduši. 86 gadi man. Sprāgst visu laiku, bet es kā dzīvoju savā piektajā stāvā, tā arī dzīvoju. Kas būs, būs."

"Kur mēs invalīdi brauksim… Kaut kā cenšamies izdzīvot, slēpjamies pagrabā. Tā, lūk, meitenīt! Jūs tik jauna, vai pašai nav bail?" jautā vietējā iedzīvotāja Lidija un, saņēmusi apstiprinošu atbildi, izplūst asarās.

Okupantu armija spiežas ar katru dienu arvien tuvāk Kostjantinivkai, atsevišķos flangos – krievu karaspēks ir vien četru kilometru attālumā no pilsētas. Šeit nav ūdens, nav arī gāzes, bet elektrība darbojas ar pārrāvumiem.

Ņemot vērā, ka ceļš uz Kostjantinivku tiek bez apstājas apšaudīts, šeit vairs nav iespējams ievest humāno palīdzību, brīvprātīgie neriskē… Vienīgais šeit darbojošais veikals evakuēsies šīs nedēļas beigās.