Eiropa cenšas palīdzēt Ukrainai eksportēt noliktavās pūstošos graudus

Sagaidāms, ka dalībvalstu līderi lūgs Krievijai apturēt tās uzbrukumus Ukrainas transporta infrastruktūrai un atcelt savu blokādi Melnās jūras ostām, lai būtu iespējams no tām izvest pārtiku. It īpaši no Odesas. Ostu blokādes laikā, noliktavās atstātie graudi draud sabojāties. ANO jau maija vidū brīdināja, ka bloķētās pārtikas kravas Ukrainā burtiski pūst.

Ukraina apgalvo, ka Krievija ir apturējusi 22 miljonus tonnu graudu eksporta, tādējādi "’barojot’’ globālo pārtikas krīzi. ANO ziņo, ka laikā no 2018. līdz 2020. gadam Āfrikas valstis 44% kviešu importēja no Krievijas un Ukrainas.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis pirmdien "’Sky news’’ televīzijai sacījis, ka NATO vai citas rietumvalstis varētu parūpēties par drošu labības eksportu no Odesas ostas, lai graudi varētu nonākt valstīs, kam tie vajadzīgi, ziņo LETA.

"Neizslēdzu, ka pastāv iespēja izveidot koalīciju no NATO valstīm vai tām valstīm, kurām vajadzīga Ukrainas labība. Tās varētu nodrošināt kuģus un lidmašīnas Melnajā jūrā un parūpēties par drošu jūras ceļu kuģiem ar graudu kravām no Odesas ostas līdz Bosforam Turcijā," viņš norādījis, piebilstot, ka tie varētu būt karakuģi un militārās lidmašīnas, bet to nevarētu vērtēt kā iesaistīšanos karadarbībā un tās eskalāciju.

Ministrs arī atzinis, ka labību no Ukrainas iespējams izvest arī pa citiem ceļiem, taču ne tik lielos apjomos, tādēļ jāmeklē risinājumi.

Kā viens no iespējamajiem variantiem varētu būt arī Baltijas valstu ostu izmantošana labības tālākam eksportam.

Vienlaikus Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un Vācijas kancleram Olafam Šolcam sestdien bijusi 80 minūšu gara telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tās laikā abi Rietumu līderi aicinājuši viņu atcelt Odesas ostas blokādi un sākt "nopietnas tiešas sarunas" ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Saruna notikusi pēc Makrona un Šolca ierosmes, bet pirmais par to paziņojis Kremlis, norādot, ka Putins paudis gatavību "palīdzēt meklēt iespējas netraucēti eksportēt labību, arī Ukrainas labību no Melnās jūras ostām".

Kremļa saimnieks gan licis noprast, ka spriedzi pasaules pārtikas tirgū, viņaprāt, palīdzētu mazināt Krievijas minerālmēslojuma un lauksaimniecības ražojumu eksportam noteikto sankciju atcelšana.

Putins vēlāk arī paziņojis, ka Maskava ir gatava atsākt dialogu ar Kijivu, bet Kremļa paziņojumā nav pieminēta iespēja sākt tiešas sarunas ar Zelenski.

Jau vēstīts, ka pirmdienas vakarā samitā Briselē ES dalībvalstu līderi vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, tādējādi "’atņemot milzu finansējuma avotu tās kara mašīnai.’’

Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai DPA teica, ka līdz gada beigām paredzēts pakāpeniski pārtraukt naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru. Savukārt Vācija un Polija solījušas pakāpeniski atteikties no naftas importa pa cauruļvadiem.

"Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90%  ES naftas importa no Krievijas,"  tviterī norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

EK bija ierosinājusi pilnībā pārtraukt Krievijas naftas importu, taču pret to iebilda Ungārija, kas no Krievijas importē 60% naftas.

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) otrdien, ierodoties īpašā Eiropadomes sanāksmē, medijiem sacīja, ka pieņemtais lēmums par naftas importa aizliegumu apliecina – ES joprojām ir vienota savā mērķī, vēsta Eiropas Padome. Un mērķis ir apturēt Krievijas agresīvo karu Ukrainā.

"’Mums ir divi instrumenti, kā to izdarīt. Viens ir – atbalstīt Ukrainu militāri, ekonomiski, un otrs ir izolēt Putinu, izmantojot sankcijas. Un vakar mēs vienojāmies par 6. sankciju paketi, kas iekļauj arī naftu,’’ sacīja premjers, piebilstot: "’Jo spēcīgākas sankcijas, jo ātrāk karš tiks izbeigts.’’

Kariņš norādīja, ka jau no kara pirmās dienas, 24. februāra, aicinājis noteikt tūlītējas enerģijas sankcijas attiecībā pret naftu, oglēm un gāzi. Virzīšanās tām pretim notiek tik ātri, cik tas kopīgiem spēkiem iespējams, bet pats galvenais – visas ES dalībvalstis ir vienotas.

"’Visas dalībvalstis ir apņēmības pilnas atteikties no Krievijas enerģētiskās atkarības. Pēdējo 20, 30 gadu laikā valstis ir izveidojušas infrastruktūru, kas ir lielā mērā atkarīga no Krievijas enerģijas avotiem, un mēs ļoti strauji no tā attālināmies,’’ sacīja premjers.

Tajā pašā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis, ka ES sankcijas situāciju padara tikai sliktāku. Viņš arī sacījis, ka būtu gatavs "’palīdzēt mazināt bažas’’, ja ierobežojošie pasākumi tiktu atcelti.