Eiropa gatavojas aizsargāt savus satelītus no kiberuzbrukumiem – Grenlandē būvē jaunu staciju

Tas ir tikai viens no piemēriem, kā Eiropa pastiprina savu satelītu drošību, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei un hibrīddraudiem, kas kosmosa komunikāciju padara par būtisku drošības politikas elementu.

Ilgu laiku satelītu infrastruktūra tika uzskatīta galvenokārt par tehnisku pakalpojumu, nevis stratēģisku aktīvu. Situācija mainījās 2022. gadā, kad kiberuzbrukums "Viasat" satelītu tīklam sakrita ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Kopš tā laika satelīti arvien biežāk kļūst par iejaukšanās, spiegošanas un traucējumu mērķiem. Eiropas Komisija šā gada jūnijā brīdināja, ka kosmoss kļūst "aizvien vairāk apstrīdēts", norādot uz pieaugošiem kiberuzbrukumiem un elektroniskās traucēšanas mēģinājumiem pret satelītiem un zemes stacijām.

Arī Vācija un Apvienotā Karaliste šogad brīdināja par Krievijas un Ķīnas satelītu aktivitātēm, kas regulāri novērotas, spiegojot Eiropas kosmosa infrastruktūru.

Kāpēc Grenlande ir tik svarīga?

"Astrolight" vadītājs Laurīns Mačulis uzsver, ka problēma ir īpaši aktuāla Arktikā. "Šodien aptuveni 80% visu kosmosa datu tiek lejupielādēti vienā vietā – Svalbārā, kas ir sala, ko izmanto vairākas valstis, tostarp Krievija," intervijā sacīja Mačulis.

Svalbārā atrodas Eiropas galvenā Arktikas zemes stacija, kas nodrošina "Galileo" navigācijas un "Copernicus" novērošanas sistēmu darbību. Lai gan atrašanās vieta ir stratēģiska, tā ir arī ļoti jutīga – stacija atrodas tuvu Krievijas un Ķīnas aktivitāšu zonām un ir atkarīga tikai no viena zemūdens interneta kabeļa, kas jau vairākkārt ticis bojāts.

"Ja šis kabelis tiek bojāts – tīši vai netīši –, Eiropa zaudē piekļuvi lielākajai daļai ģeoizlūkošanas satelītu. Tas ir kritiski. Mūsu mērķis ir izveidot papildu zemes staciju Grenlandē," skaidroja Mačulis.

Eiropas atbilde "Starlink"

Viens no galvenajiem Eiropas projektiem drošas satelītu komunikācijas jomā ir IRIS² – vairāku miljardu eiro vērta satelītu sistēma, kas tika izziņota 2022. gadā un paredzēta kā Eiropas alternatīva "Starlink".

"Šodien, piemēram, Ukrainā komunikācija ir pārāk atkarīga no "Starlink"," novembrī Briselē sacīja bijušais NATO ģenerālsekretārs un "Rasmussen Global" vadītājs Anderss Fogs Rasmusens. "Šī atkarība balstās uz viena amerikāņu miljardiera mainīgajiem uzskatiem. Tas ir pārāk riskanti."

IRIS² sistēmu veidos 18 satelīti zemajā un vidējā Zemes orbītā, nodrošinot ātru un šifrētu sakaru sistēmu Eiropai.

"Pat ja kāds pārtvertu IRIS² signālu, to nebūtu iespējams atšifrēt," sacīja Pjero Andželeti, ESA Drošās savienojamības biroja vadītājs. "Tā būs sertificēta un nacionālo drošības iestāžu apstiprināta sistēma." Taču sistēma darbu sāks ne ātrāk kā pēc četriem gadiem.

Kurš atbild par drošību kosmosā?

Lai gan Eiropa attīsta drošas satelītu sistēmas, joprojām tiek meklēti risinājumi, kā labāk koordinēt kiberaizsardzību un kosmosa drošību.

Kiberdrošības pētniece Klemansa Puārjē no Cīrihes ETH Drošības studiju centra uzsver, ka valstīm ir jāattīsta gan kosmosa, gan kibervadības struktūras. "Eiropas valstīm jāstiprina šīs komandas, jānosaka skaidras atbildības un pilnvaras kiberaizsardzības un apdraudējumu uzraudzības jomā," viņa sacīja.

Arī industrijā joprojām ir problēmas – daudzi kiberdrošības uzņēmumi neuztver kosmosu kā atsevišķu nozari, kas apgrūtina risku novērtēšanu un reaģēšanu uz incidentiem. "Kiberdrošība kosmosā ir citāda. Jūs nevarat vienkārši paņemt Zemes datoriem paredzētu risinājumu un uzstādīt to satelītā," uzsvēra Puārjē.