Eiropa sasilst divreiz ātrāk nekā citi kontinenti — eksperti ceļ trauksmi

Eiropa 2025. gadā piedzīvojusi vienu no siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē, secināts WMO un ES programmas "Copernicus" jaunākajā klimata ziņojumā. Atkarībā no izmantotās datu metodoloģijas pagājušais gads atzīts vai nu par karstāko, vai vienu no trim karstākajiem Eiropas vēsturē, vēsta "Politico".

Zinātnieki norāda — līdz pat 99% kontinenta teritorijas reģistrētas virs normas esošas temperatūras, kas ir bezprecedenta rādītājs. "Šī ir pirmā reize, kad gandrīz viss kontinents piedzīvojis virs vidējā gada temperatūras," uzsver "Copernicus" klimata pārmaiņu dienesta vadītājas vietniece Samanta Bērdžesa.

Ziņojumā teikts, ka 2025. gads Eiropai bijis postošākais mežu ugunsgrēku ziņā, reģistrētas rekordaugstas jūras temperatūras ceturto gadu pēc kārtas, kā arī viens no sausākajiem gadiem kopš 1990. gadiem. Īpašas bažas rada ledāju kušana. Pēc ziņojuma autoru aplēsēm, vien Grenlandes ledus sega sarukusi par 139 gigatonnām.

Tikmēr meteorologi brīdina par iespējamu jaunu "super El Niño", kas var vēl vairāk saasināt karstuma rekordus pasaulē tuvākajos gados.

Jāpaskaidro, ka El Niño ir dabas parādība raksturo anomāli liela (virs 0,5 grādiem pēc Celsija ilgāk par 5 mēnešiem) virsmas ūdeņu temperatūras paaugstināšanās Klusā okeāna centrālajā un austrumu daļā. Šī parādība būtiski ietekmē globālos laikapstākļus, izraisot plūdus, sausumu un paaugstinot pasaules vidējo gaisa temperatūru.

"Zinātnieki mums saka, ka tas varētu būt spēcīgākais El Niño šajā gadsimtā," norādījis Lielbritānijas Meteoroloģijas dienesta pārstāvis Greiems Madžs.

WMO ģenerālsekretāre Seleste Saulo gan norādījusi, ka galīgus secinājumus par El Niño spēku vēl esot pāragri izdarīt, taču riski ir augsti.

Vienlaikus Eiropa sasilst ievērojami straujāk par pasaules vidējo tempu. Zinātnieki lēš, ka kontinenta vidējā temperatūra jau ir aptuveni 2,5 grādus virs pirmsindustriālā līmeņa — gandrīz divreiz vairāk nekā globālais vidējais pieaugums.

"Fakts, ka Eiropa sasilst divreiz ātrāk nekā citi kontinenti, ir satraucošs, un mums ir jārīkojas," uzsvēra Eiropas Komisijas klimata departamenta amatpersona Dušans Hreneks.