Eiropas galvenais narko‑apkarotājs pirms amata atstāšanas brīdina Eiropu: "Narkotikas ir visur!"

"Šodien narkotikas ir visur. Jebko var lietot vai padarīt par atkarības objektu. Līdz ar to ikviens var personīgi vai netieši sastapties ar cilvēku, kuram ir akūta vai hroniska atkarība," uzsver Gusdēls.

Desmit gadu laikā, koordinējot Eiropas centienus narkotiku kontrabandas apkarošanā un sabiedrības veselības jomā, Gusdēls ir pieredzējis būtiskas pārmaiņas narkotiku tirgū. Eiropā parādījušās jaunas vielas, kas mērķētas uz ļoti plašu patērētāju loku – sākot no sociāli integrētiem, neregulāriem lietotājiem līdz cilvēkiem ar smagu atkarību un sociālo atstumtību. Vienlaikus būtiski pieaugusi arī ar narkotiku tirdzniecību saistītā vardarbība.

"Pēdējo sešu līdz septiņu gadu laikā lielākajā daļā ES dalībvalstu ir strauji pieaugusi ar narkotiku tirgu saistītā vardarbība. Pirms desmit gadiem, runājot par šādu vardarbību, mēs domājām par Centrālameriku. Tagad tā ir sastopama visā Eiropas Savienībā," norāda EUDA direktors.

Kavēšanās cīņā ar kokaīna izplatību

Lai gan ES, pēc Gusdēla domām, ir veiksmīgi reaģējusi uz heroīna problēmu, dalībvalstis būtiski atpaliek cīņā ar pieaugošo kokaīna lietošanu. Pēdējo septiņu līdz astoņu gadu laikā kokaīna pieejamība Eiropā ir strauji pieaugusi, un netiešie rādītāji liecina par ievērojamu lietošanas kāpumu.

2023. gadā jau septīto gadu pēc kārtas ES dalībvalstīs konfiscēts rekordliels kokaīna apjoms – 419 tonnas. Savukārt 2024. gadā Spānija ziņoja par visu laiku lielāko vienā sūtījumā konfiscēto kokaīna daudzumu – 13 tonnām, kas bija paslēptas banānos no Ekvadoras.

Vācijā 2023. gadā konfiscētas 43 tonnas kokaīna, tostarp 25 tonnas Hamburgas ostā, kas ir divreiz vairāk nekā gadu iepriekš.

Tomēr Gusdēls uzsver, ka ar konfiskācijām vien nepietiek. "Parasti paiet 10 līdz 12 gadi no brīža, kad cilvēks sāk lietot kokaīnu, līdz viņš pirmo reizi meklē palīdzību, un arī tad ārstēšana bieži nav veiksmīga ar pirmo reizi," viņš skaidro, norādot, ka šobrīd nav tik efektīvu ārstēšanas protokolu kā, piemēram, aizstājterapijā.

Nepieciešama sarežģītāka pieeja

Būtisks izaicinājums ir arī ievērojamais vielu klāsta pieaugums pēdējās desmitgades laikā, kas prasa daudz sarežģītāku valsts iestāžu reakciju. Gusdēls uzsver, ka ne visas lietotās vielas ir klasificējamas kā narkotikas un ne visi lietotāji ir noziedznieki.

"Mēs nerunājam tikai par narkotikām, bet arī par vielām, ko cilvēki lieto, lai tiktu galā ar trauksmi vai pastāvīgu spiedienu sasniegt rezultātus. Tas nozīmē, ka mums jāmaina izpratne par to, kādas vielas mūsdienās tiek lietotas," viņš norāda.

Noslēdzot savu pilnvaru termiņu, EUDA direktors aicina ES valdības ne tikai pastiprināt cīņu pret narkotiku tirgotājiem, bet arī meklēt veidus, kā aizsargāt sabiedrību un stiprināt sociālo modeli.

"Mums ir jārīkojas, bet vienlaikus jādomā, kā aizsargāt vai no jauna veidot mūsu sociālo modeli. Mērķis nav tikai cīnīties ar narkotikām, bet arī aizsargāt mūsu kopienas un dot cilvēkiem labākas iespējas nākotnē," uzsver Gusdēls.