Eiropas ķīmijas giganti plāno vājināt ES klimata politiku

Antverpenē nozares vadītāji centīsies pārliecināt Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un dalībvalstu līderus pārskatīt oglekļa kvotu sistēmu, kas nosaka stingrus emisiju griestus un paredz pakāpenisku atteikšanos no bezmaksas kvotām.

Uzņēmumi apgalvo, ka sektors nonācis krīzē: to spiež augstās enerģijas cenas, sīva konkurence no Ķīnas, vājš pieprasījums un pasaulē dārgākā oglekļa cena – aptuveni 80 eiro par tonnu CO₂. Ja plānotā sistēmas pastiprināšana turpināsies, nozare varētu izzust desmit gadu laikā, brīdina uzņēmumu vadītāji.

Nozares asociācija CEFIC, viena no ietekmīgākajām lobija organizācijām Briselē, jau ilgstoši signalizē par dramatisku tirgus daļas kritumu, rūpnīcu slēgšanu un investīciju sabrukumu.

Kopš 2023. gada Eiropā slēgtas vairāk nekā 20 lielas ķīmijas ražotnes, zaudējot ap 30 000 darbavietu, bet tuvāko piecu gadu laikā riskam pakļautas vēl 200 000 darbavietu. Investīcijas 2025. gadā sarukušas par vairāk nekā 80 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Uzņēmumi, tostarp BASF un Dow, paziņojuši par rūpnīcu slēgšanu un darbavietu samazināšanu, norādot uz konkurētspējas mazināšanos un pieaugošajām regulatīvajām izmaksām.

Tomēr vides aizstāvji brīdina, ka ETS vājināšana būtu smags trieciens ES klimata politikai. Divdesmit gadus vecā sistēma aptver gandrīz pusi no bloka emisijām un paredz, ka līdz 2039. gadam rūpniecībai vairs nebūs atļauts emitēt oglekli.

Kritiķi uzsver, ka problēmas risinājums nav regulējuma mazināšana, bet gan straujāka dekarbonizācija, īpaši rūpniecisko procesu elektrifikācija. Tomēr šāds pārejas process prasa milzīgus ieguldījumus atjaunojamajā elektroenerģijā, kuras daudzviet Eiropā joprojām trūkst.

Debates centrā ir arī tā sauktais "oglekļa noplūdes" risks – iespēja, ka uzņēmumi pārcels ražošanu uz valstīm ar zemākiem klimata standartiem. Dažas dalībvalstis, tostarp Vācija, Itālija, Čehija un Slovākija, atbalsta izmaiņas vai pat pagaidu ETS apturēšanu.

Tikmēr Eiropas Komisija uzstāj, ka rūpniecības elektrifikācija ir ne tikai klimata, bet arī enerģētiskās drošības jautājums. Strīds par ETS nākotni var kļūt par nozīmīgāko pārbaudījumu ES zaļajam kursam fon der Leienas otrā pilnvaru termiņa laikā.