Eiropas Parlaments rosina atņemt finansējumu valstīm, kas neuzņems bēgļus
Eiropas dienvidus pārpludinājušās bēgļu straumes ir mazliet atkāpušās, tomēr jautājums, kur izmitināt Grieķijā un Itālijā nonākušos migrantus joprojām nav atrisināts.
Eiroparlaments plāno izvirzīt nosacījumu, ka bēgļu neuzņēmēji vairs nesaņems Eiropas fondu naudu. Tikmēr valstu līderu vidū viedokļi par to atšķiras.
Kā zināms, no Eiropas pārdalītie bēgļi Latvijā parasti ilgi nepaliek. Ar to neapmierinātie Eiroparlamenta populisti tādēļ izdomājuši jaunu shēmu. Ja austrumeiropieši bēgļus pie sevis nepaturēs, tad vairs nevarēs pretendēt uz Eiropas fondu naudu. Atbalsts šai idejai ārpus Eiroparlamenta gan ir niecīgs.
Eiropas Parlamenta ziņotāja bēgļu jautājumos Sesīlija Vikstrēma uzstāj, ka šāda sistēma būtu tikai godīga. Lai būtu droši, ka pret savu gribu pārdalītie bēgļi paliks tajā valstī, kurp nosūtīti, viņiem pabalstus maksātu, kamēr viņi šo valsti nepamet.
Tā nav pieņemama situācija, ka tikai dažas valstis uzņemas visu atbildību par bēgļiem, bet pārējās – nekādu. Eiropa nevar vienkārši dot naudu visām valstīm vienlīdzīgi, ja daļa no tām nedod savu artavu kopējo problēmu risināšanā.
Eiroparlamentā gan šis risinājums nebūt neguva viennozīmīgu atbalstu. Arī starp Latvijas deputātiem bija tādi, kuri balsoja "par" kā Andrejs Mamikins, un "pret" kā Artis Pabriks.
Tas ir godīguma jautājums. Cilvēki bēg no kara, no iznīcinātām mājām, un tas ir mūsu pienākums. Ja mēs vispār saucam sevi par kristiešiem, ir jāpalīdz viņiem.
kāpēc vajadzēja balsot "pret" ir tas, ka šeit parlaments savā ziņā šo bumbu iemeta padomes jeb valstu vadītāju dārzā. Pasakot, – mēs esam vienojušies, bet mēs zinām, ka šos punktus nolaidīs noraidīs padome valstu vadītāji, bet mēs vismaz būsim šeit nevainīgi.
Un tieši tā arī notika. Eiropas valstu valdību vadītāju sanāksmē, kas šobrīd notiek Briselē parlamenta idejas neguva atbalstu. Migrantu iecienītās Rietumvalstis iestājās par obligātām bēgļu pārdales kvotām, bet austrumeiropieši kategoriski iebilda pret tām. Un viņu pusē nostājās arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Beigu beigās pēc stundām ilgām asām debatēm, sarunas tā arī palika strupceļā un kompromisa meklēšanu atlika līdz jūnijam. Jāpiebilst, ka arī Latvijas valdības nostāja ir, – no bēgļu kvotām ir jāatsakās, jo realitātē tās nedarbojas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
