Eksperte: Ķīnas iebrukums Taivānā militāro mācību aizsegā pašlaik ir maz ticams
Atbildot uz augstās ASV amatpersonas – ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi – vizīti Taivānā, Ķīna salu ielenkusi, izvēršot plašas vairāku dienu militārās mācības Taivānas piekrastē. Vienlaikus Taivāna piedzīvo arī kiberuzbrukumus. Vai spriedze var pāraugt Ķīnas militārā iebrukumā Taivānā?
Pēdējo 25 gadu laikā Pelosi ir augstākā ASV amatpersona, kas apmeklējusi Taivānu. Turklāt ASV pārstāve te uzņemta visaugstākajā līmenī.
Tiekoties ar Taivānas prezidenti Cai Inveņu, ASV Kongresa pārstāve apliecināja savas valsts "dzelžainu" apņēmību saglabāt demokrātiju Taivānā un citur pasaulē.
"Šodien pasaule ir izvēles starp demokrātiju un autokrātiju priekšā. Amerikas apņēmība saglabāt demokrātiju šeit, Taivānā, un visā pasaulē joprojām ir dzelžaina," uzsvēra Pelosi.
I led a Congressional delegation to Taiwan to make crystal clear that America stands with the people of Taiwan – and all those committed to Democracy and human rights.
Check out this video of our historic visit to Taipei. pic.twitter.com/TON6zB3x4s
— Nancy Pelosi (@SpeakerPelosi) August 3, 2022
Vienlaikus, jau pirms vizītes bijis skaidrs, ka ar to tiks izsauktas Ķīnas dusmas, vairojot spriedzi tās attiecībās ar Taivānu.
Ķīnas dusmas bija gaidāmas
"Bija skaidrs, ka Ķīnas reakcija sekos. Bija arī diezgan skaidrs, ka šī reakcija kaut kādā mērā būs saistīta ar militāriem līdzekļiem – ne jau uzreiz pilns Ķīnas iebrukums Taivānā, bet tieši tas, kas tagad arī notiek – militārā spēka demonstrācija. To gan varēja paredzēt, " "tv3.lv" skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ķīnas studiju centra vadītāja, pētniece Una Bērziņa-Čerenkova.
Chinese military exercises.#AFPGraphics map of Taiwan and its surrounding waters, highlighting the areas of the Chinese military drills from August 4 to 7. At some points the "live-fire drills" will take place within just 20 kilometres (12 miles) of the island's shore pic.twitter.com/Jtukwvzub5
— AFP News Agency (@AFP) August 4, 2022
Eksperte atzīst, ka no vienas puses līdz ar Pelosi vizīti Taivānā situācija ir saasinājusies, bet, iespējams, tieši otrādi – ASV ar šo soli parāda spēku un attur Ķīnu no šāda scenārija īstenošanas.
"Manuprāt, ir noticis situācijas saasinājums. Bet es saprotu arī atturēšanas loģiku. Nedarot neko, iespējams, situācija nebūtu labāka," spriež Bērziņa-Čerenkova.
Pasaules bīstamākais punkts
"Ķīna Taivānas kontekstā un tās darbības attiecībā uz Taivānu šobrīd ir ļoti nozīmīgs jautājums, tai skaitā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā," Pelosi vizītes aktualitāti iezīmē Ķīnas specialiste. "Tā bija otrā doma, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā uzreiz izskanēja gan no ASV politiķu, gan domnīcu pārstāvju puses, ka Ķīna varētu kaut kādā veidā simetriski rīkoties attiecībā uz Taivānu."
Bērziņa-Čerenkova atzīst, ka pati nav piekritusi šādam pielīdzinājumam, uzskatot, ka atšķirību abās situācijās ir vairāk nekā līdzību.
"Tomēr jāatceras, ka arī jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Taivāna ne reizi vien tika saukta par pasaules bīstamāko punktu," atgādina eksperte.
"Krievijas uzvedība bažas par iespējamo Ķīnas rīcību pastiprināja, jo Maskavas iebrukums Ukrainā tik ļoti šokēja un parādīja, ka patiesībā autoritāra valsts var nerēķināties ar milzīgām izmaksām un cilvēku upuriem, ko nes šāds karš. Turklāt jāņem vērā Ķīnas un Krievijas raidītie signāli par to, ka tās daudzas lietas redz līdzīgi."
Militārā iebrukuma varbūtība pastāv
Prognozējot tālāko notikumu attīstību Ķīnas attiecībās ar Taivānu, Bērziņa-Čerenkova atzīst, ka Ķīnas militāra iebrukuma varbūtība pastāv, tomēr patreiz tas, visticamāk, nenotikšot. "Nedomāju, ko šobrīd uzsākto militāro mācību aizsegā notiks iebrukums Taivānā."
Atbildot uz jautājumu, vai augstās ASV amatpersonas vizīte nav mudinājusi Ķīnu ķerties pie militāriem līdzekļiem, eksperte norāda, ka ir grūti izmērīt, vai Ķīnas iebrukuma iespēja Taivānā tagad ir pieaugusi. "Un lielāka iespēja tomēr ir, ka nekas tāds nenotiks," viņa atzīmē.
"Bet, ja salīdzinām ar situāciju, piemēram, 2016. gadā, iespēja, ka kaut kādā brīdī militārais risinājums Ķīnas valdībai liksies pareizā ideja, ir paaugstinājusies," vērtē Bērziņa-Čerenkova.
Divdomība iepretī pilnīgai destabilizācijai
Jāpiebilst, ka pirms Pelosi vizītes Taivānā Baltais nams tai nesniedza oficiālu atbalstu, tādējādi ASV nostājā saglabājot divdomību. "Ja Baltais nams būtu ieņēmis stingrāku pozīciju, tas varētu izvērsties pilnīgā situācijas destabilizācijā. Pilnīgi krasa pozīcija nozīmētu ārkārtīgi spēcīgu situācijas eskalāciju, ļoti spēcīgu konfliktu," spriež Ķīnas speciālsite.
"Saistībā ar Taivānu jau iepriekš no Baltā nama mēs redzam pretrunīgus signālus. Domāju, ka Pelosi pašai kā personībai noteikti bija loma lēmumā par vizīti Taivānā, jo tas saskan ar viņas pārstāvētajām vērtībām. Un mēs jau iepriekš citos jautājumos esam pieredzējuši viņas nelokāmo stāju."
Eksperte pieļauj, ka šis solis var dot arī kādus ieguvumus gan pašas Pelosi redzamībai, gan viņas pārstāvētajai Demokrātu partijai. "Protams, šīs kalkulācijas vienmēr ir, jo sevišķi, ja runājam par tik pieredzējušu politiķi. To rāda arī tas, ka Pelosi Taivānā tikās visaugstākajā līmenī, proti, ar prezidenti, ko viņa varēja arī nedarīt. Skaidrs, ka tas pievērsa vēl lielāku uzmanību šai vizītei, kā arī piešķīra lielāku redzamību pašai Pelosi."
Solis uz priekšu: kādus signālus raida Pelosi vizīte
Pelosi vizīte raida vairākus nozīmīgus signālus ne tikai Ķīnai un Taivānai, bet arī pārējai pasaulei, – skaidro eksperte Ķīnas jautājumos.
"Pirmkārt, šī vizīte parādīja, ka Trampa ērai raksturīgā ASV norobežošanās no ārpasaules ir beigusies. Ka ASV ļoti aktīvi turpina un grib būt spēlētājs starptautiskajā arēnā, tai skaitā starptautiskās drošības spēlētājs. Tātad, ASV neizolējas."
"Otrkārt, ar šo vizīti ASV demonstrējusi, ka līdzšinējais stratēģiskajā neskaidrībā balstītais princips, kad nevar skaidri zināt, vai ASV aizstāvēs vai neaizstāvēs Taivānu, aktuālajos apstākļos nav ticis uzskatīts par pietiekami spēcīgu faktoru, lai atturētu Ķīnu no šāda uzbrukuma. Ar Pelosi vizīti šajā jautājumā ir sperts solis tālāk, – vērtē Bērziņa-Čerenkova, piebilstot, ka ar to ir parādīts Taivānas nozīmīgums ASV ārējā un drošības politikā.
"Ja šo vizīti uzlūkojam Ukrainas kontekstā, tā rāda, ka tas, ko sauc par neveiksmi Krievijas atturēšanā no uzbrukuma Ukrainai, nav apstādinājis ASV tās centienos turpināt atturēšanas politiku. ASV turpina rādīt savu spēku, mēģina atturēt šīs divas valstis, kura tā uzskata par saviem lielākajiem stratēģiskajiem draudiem – Krieviju un Ķīnu. Ar šo vizīti tiek pateikts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā nav mazinājis šo ASV pozīciju, ka ASV nav sakauta un padevusies, jo nav spējusi atturēt Krieviju no iebrukuma Ukrainā," atzīmē Ķīnas speciāliste.
Ķīna māk arī deeskalēt
Kopumā taivānieši ir apmierināti ar savu pašreizējo statusu, – skaidro Bērziņa-Čerenkova. Atsaucoties uz sabiedriskās domas aptaujām, viņa atzīmē, ka vairākums taivāniešu nebalsotu par pilnīgu salas neatkarību, tāpat arī neatbalstītu tās pievienošanos Ķīnai.
"Lielākā daļa Taivānas sabiedrības ir ieinteresēta, lai saglabātos šā brīža defacto suverenitāte un vienlaikus, lai nebūtu eskalācijas attiecībās ar Ķīnu, jo Taivāna nevar paņemt airus un aizpeldēt no Ķīnas robežas."
Runājot par radušos spriedzi Ķīnas un Taivānas attiecībās, kas vērojama pēc Pelosi vizītes, eksperte atzīmē Ķīnas māku arī deeskalēt situāciju.
"Redzam, ka Ķīna savu kritiku šobrīd mērķē konkrētam Taivānas politiskajam spēkam – Demokrātiskajai progresa partijai, ko pārstāv Taivānas prezidente – par ASV amatpersonas uzņemšanu, kā arī par vēlmi "pasludināt Taivānas neatkarību", lai gan patiesībā šis jautājums nav dienaskārtībā. Tas nozīmē, ka Ķīna tomēr nerunā par visu Taivānu un par visiem tās politiskajiem spēkiem kā ienaidnieku. Un tas atstāj Ķīnai deeskalācijas manevra iespēju."
Vienlaikus, kā atzīst Bērziņa-Čerenkova, pēc Pelosi vizītes, mazinot saspīlējumu, Ķīna var izskatīties vāja, kas respektē ASV ietekmi.
"Tas ir aspekts, kāpēc, manuprāt, Pelosi saasināja stāvokli. Pēc tik spēcīga pliķa, kā viņas vizīti uztvērusi Ķīna, tai būs ļoti grūti iekšpolitiski attaisnot deeskalāciju. Jo Ķīna izskatīsies kā zaudētāja, izskatīsies vāja, kura nespēj aizstāvēt savas intereses ne tikai globāli, bet arī šeit pat reģionā pavisam tuvos ūdeņos. Un tas, protams, ir trieciens kompartijas leģitimitātei," vērtē speciāliste.
Ķīnas iebrukums Taivānu nepārsteigtu. Ko darītu ASV?
Ņemot vērā apstākļus, kādos jau nepilnu gadsimtu tiek nodrošināta Taivānas līdzāspastāvēšana Ķīnai, tās armija ir gadu desmitiem trenēta tikai un vienīgi tam, lai atvairītu iespējamo Ķīnas uzbrukumu, – skaidro Ķīnas eksperte.
"Ir skaidrs, ka šāds hipotētisks iebrukums nepārsteigtu Taivānu nesagatavotu. Bet, protams, ka spēku samērs nav salīdzināms," uzsver Bērziņa-Čerenkova. Turklāt, esot jāņem vērā, ka Ķīna ir kodolvalsts, par kādu savulaik vēlējusies kļūt arī Taivāna, bet sarunu rezultātā ar ASV no šīs idejas ir atteikusies.
Jautāta, vai ir skaidrs, vai ASV aizstāvētu Taivānu Ķīnas iebrukuma gadījumā, Bērziņa-Čerenkova atsaucas uz Pelosi vārdiem, ka ASV atbalsts Taivānai ir dzelžains: "Tas liek domāt, ka šādā gadījumā ASV kaut kādā veidā būs jāreaģē. Es neredzu scenāriju, ka Ķīna iebrūk Taivānā, un ASV neko nedara. Protams, jautājums paliek – ko tieši ASV pasāktu."
Lietuva pret Ķīnu
Runājot par Ķīnas un Taivānas attiecību jautājuma uzturēšanu darba kārtībā, Bērziņa Čerenkova atzīmē arī Lietuvas pozīciju, ko tā ieņēma vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā.
"Jautājums, vai Lietuvu iedrošināja signāli no ASV par Taivānas aizstāvēšanu Ķīnas iebrukuma gadījumā un atbalstu Taivānas suverenitātei, vai arī tieši otrādi – Lietuva, uzņemoties ekonomiskās ciešanas un citas problēmas, ko rada Ķīnas atriebība, kaut kādā mērā drošināja arī ASV. Droši vien kaut kur pa vidu," spriež eksperte.
"Pilnīgi noteikti arī Lietuvas diplomātiskās peripetijas pagājušajā gadā uzturēja Taivānas jautājumu kā tematu diplomātiskajā darba kārtībā."
Ķīnas speciāliste atzīst, ka nevēlas pārspīlēt, bet Lietuva noteikti spēlējusi savu lomu, jo tās pozīcija, kā arī Ķīnas aktīvā un asimetriskā pretdarbība Lietuvai bija starptautisko ziņu virsrakstos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
