Uz saturu

EP apstiprina ES vides politikas mērķus līdz 2030. gadam

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien, 10. martā, apstiprināja ES vides programmu līdz 2030. gadam, kuras mērķis ir paātrināt ES pāreju uz klimatneitrālu, tīru, aprites un labklājības ekonomiku, tv3.lv informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

2022. gada 10. martā 13:12

Eiropas Parlaments ar 553 balsīm par, 130 pret un septiņām atturoties apstiprināja 2021. gada decembrī panākto vienošanos ar dalībvalstīm par astoto vispārējo Savienības vides rīcības programmu, kas noteiks ES vides politikas virzienus līdz 2030. gadam un saskaņos to ar Eiropas zaļo kursu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Astotās vides programmas mērķi

Seši prioritārie jaunās programmas mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, ir šādi:

  • klimata pārmaiņu ierobežošana, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam;
  • pielāgošanās klimata pārmaiņām;
  • virzība uz labklājības ekonomiku, kas planētai atdod vairāk, nekā no tās paņem;
  • panākt nulles līmeņa piesārņojumu, tostarp saistībā ar kaitīgām ķīmiskām vielām;
  • aizsargāt, saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un
  • būtiski samazināt ES materiālu un patēriņa pēdas nospiedumu.

Jāatceļ fosilā kurināmā subsīdijas un citas videi kaitīgas subsīdijas

ES veidos saistošu tiesisko regulējumu, ar kuru uzraudzīs dalībvalstu progresu fosilā kurināmā subsīdiju pakāpeniskas atcelšanas jomā. Tajā noteiks termiņus, cik ātri jāpārtrauc sniegt jebkāda veida valsts atbalsts šiem videi kaitīgajiem enerģijas avotiem, atbilstoši mērķim ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

EK līdz 2023. gadam ir jāiesniedz metodoloģija, kā konstatēt arī citas videi kaitīgas subsīdijas, un jāziņo par dalībvalstu progresu to pakāpeniskas atcelšanas jomā.

Uzlabots pārvaldības mehānisms

EK būs reizi gadā jāuzrauga, jānovērtē un jāziņo par ES un dalībvalstu panākumiem prioritāro mērķu sasniegšanā.

Jaunais tiesību akts paredz jaunu pārskata formātu un ar iekšzemes kopproduktu nesaistītus mērķrādītājus progresa mērīšanai, kas kalpos kā atskaites punkti politikas veidošanai. Komisijas veiktais novērtējums būs publiski pieejams un ES iestādes katru gadu apspriedīs gan veiktās darbības, gan turpmāk plānotos pasākumus. Ja progresa starpposma pārskatā (līdz 2024. gada 31. martam) tiks konstatēts, ka ir jādara vairāk, lai līdz 2030. gadam sasniegtu prioritāros mērķus, Komisijai būtu jāiesniedz tiesību akta priekšlikums ar papildu iniciatīvām.

ES, nacionālajām, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm būs arī jāievieš efektīvas, preventīvas un samērīgas sankcijas, lai mazinātu ES vides tiesību aktu neievērošanas risku.

Kas notiks pēcāk?

Pēc tam, kad EP būs oficiāli pieņēmusi tiesību aktu, tas tiks publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā pēc 20 dienām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

ES vides rīcības plāni ir juridiski saistošs satvars, kas kopš pagājušā gadsimta 70. gadu sākuma ir vadījuši ES vides politiku. Iepriekšējās, septītās vides programmas darbība beidzās 2020. gada beigās. Jaunā programma būs spēkā līdz 2030. gada 31. decembrim.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm