EP pieņem jauno ES kultūras programmu; vairāk atbalsta paredz mūzikai, iekļaušanai un sieviešu talantu sekmēšanai
Eiropas Parlaments pieņēmis jauno Eiropas Savienības (ES) kultūras programmu, paredzot ptuveni 2,5 miljardu eiro investīcijas ES kultūrā un radošajās nozarēs, tostarp vairāk atbalsta jaunajā plānošanas periodā paredzēts mūzikai, iekļaušanai un sieviešu talantu veicināšanai, informēja EP Preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Otrdien Eiropas Parlaments pieņēma programmu "Radošā Eiropa" kultūras un audiovizuālās nozares atbalstam 2021.-2027. gadā. Tas ir visu laiku lielākais atbalsts, ko ES piešķīrusi mākslai.
Jaunā programmas budžets, salīdzinot ar 2014.-2020. gadu, ir gandrīz divkāršojies (no 1,4 miljardiem uz 2,5 miljardiem eiro). EP deputāti ar savu atbalstu apliecina to, ka novērtē kultūras nozares nozīmi un vēlas palīdzēt tai atkopties pēc Covid-19 pandēmijas, kuras dēļ daudzas mūzikas un kultūras vietas visā Eiropā joprojām ir slēgtas.
Līdztekus ievērojamajam finansējuma palielinājumam programma koncentrējas uz iekļaušanu un mūsdienu mūzikas un mūzikas izpildīšanas nozarēm, kuras pandēmija skārusi visvairāk. Jaunā programma paredzēs arī augstākas līdzfinansējuma likmes maza mēroga projektiem.
Sarunās ar Padomi EP deputātiem izdevās panākt, ka viens no programmas mērķiem būs īpaši atbalstīt sievietes un viņu karjeras mākslā. Lai arī mākslā darbojas ļoti daudz sieviešu, viņas joprojām ir nepietiekami pārstāvētas kultūras, mākslas un radošo iestāžu lēmumpieņēmēju vidū.
Plenārsēdes debatēs pirms balsojuma EP deputāti runāja par to, kā Covid-19 ir pasliktinājis mākslinieku un kultūras darbinieku situāciju. Daudzi uzstāja, ka kultūra un māksla nākotnē ir pelnījušas vēl lielāku ES finanšu atbalstu.
"Jaunās paaudzes programma ir izstrādāta, paturot prātā divas prioritātes: pirmkārt, saglabāt, izvērst un veicināt dalībvalstu sadarbību kultūras un kultūras mantojuma jomā. Otrkārt, palielināt kultūras un radošo nozaru, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspēju un ekonomisko potenciālu. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā pandēmijas postošās sekas. Parlaments nopietni cīnījās par šīs programmas finansējuma palielināšanu un noteikumu uzlabošanu; tagad ir dalībvalstu kārta ieguldīt praktiskus pūliņus, lai atbalstītu nozares atveseļošanos.
"Jaunās paaudzes programma ir izstrādāta, paturot prātā divas prioritātes: pirmkārt, saglabāt, izvērst un veicināt dalībvalstu sadarbību kultūras un kultūras mantojuma jomā. Otrkārt, palielināt kultūras un radošo nozaru, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspēju un ekonomisko potenciālu. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā pandēmijas postošās sekas. Parlaments nopietni cīnījās par šīs programmas finansējuma palielināšanu un noteikumu uzlabošanu; tagad ir dalībvalstu kārta ieguldīt praktiskus pūliņus, lai atbalstītu nozares atveseļošanos.
"Eiropas kultūras un radošajās nozarēs strādā apmēram 3,8% eiropiešu. Tomēr šīs nozares darbību vienmēr ir apgrūtinājušas tādas problēmas kā konkurence ar lieliem komercražotājiem un sadrumstalotais Eiropas kultūras tirgus. Pašreizējie pandēmijas ierobežošanas pasākumi ir dramatiski skāruši ES kultūras kopienu, un tai mūsu palīdzība ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk. Šodien pieņemtā programma ir mūsu apliecinājums pievienotajai vērtībai, ko kultūra sniedz mūsu Eiropas dzīvesveidam, un tā ir pirmais solis, lai varētu stāties pretī globalizācijas un digitalizācijas izaicinājumiem", sacīja Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja Sabīne Verheiena (ETP, Vācija).
Turpmākie soļi:
Programmu Padome jau ir apstiprinājusi, un tā stāsies spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas ES "Oficiālajā Vēstnesī". Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no iepriekšējā programmas perioda, regulas noteikumi stājas spēkā atpakaļejoši, no 2021. gada 1. janvāra.
Vispārīga informācija:
Lielākā daļā "Radošās Eiropas" finansējuma (1,4 miljardi eiro) tiek piešķirta apakšprogrammā "MEDIA" – Eiropas filmu un audiovizuālo darbu izstrādei, popularizēšanai un izplatīšanai Eiropā un ārpus tās.
Apakšprogrammā "Kultūra" piešķirtie līdzekļi tiek novirzīti pārrobežu kultūras un radošās sadarbības projektiem (tīkliem, platformām, inovāciju projektiem) starp organizācijām un profesionāļiem dažādās jomās, piemēram, izdevējdarbība, Eiropas literatūras popularizēšana, arhitektūra, kā arī dažādām ES kultūras balvām un ierosmēm.
No trešās, starpnozaru, apakšprogrammas atbalsts pirmo reizi tiks piešķirts arī ziņu plašsaziņas līdzekļiem, veicinot medijpratību, plurālismu, preses brīvību un kvalitatīvu žurnālistiku, kā arī palīdzot plašsaziņas līdzekļiem labāk pielāgoties digitalizācijas izaicinājumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
