EP un ES Padomi runā par stratēģisko ES gāzes rezervju izveides paātrināšanu

Viņa atzīmēja, ka sarunu centrā ir, kā paātrināt stratēģisko ES gāzes rezervju izveidi, lai nākamajā sezonā gan ES iedzīvotāji, gan uzņēmēji būtu pasargāti. Rībele norādīja, ka EP kā pilsoņu pārstāvis dod signālu par lietām, kuras ES līmenī vai citām institūcijām pēc piekritības būtu jārisina.

Viņa uzsvēra, ka tas ir jautājums arī par sankcijām, kuras arvien tiek pastiprinātas.

EP biroja Latvijā vadītāja norādīja, ka nesenajā plenārsēdē EP prasīja pilnu Krievijas naftas un ogļu embargo un pēc iespējas ātrāk noteikt arī pilnīgu gāzes embargo. Rībele norādīja, ka arī Latvijas atbildīgās iestādes rūpīgi strādā pie tā, lai šajā situācijā atrastu alternatīvas.

Forumā Rībele atzīmēja, ka šajā pavasarī Latvijai apritēs astoņpadsmit gadi kopš iestāšanās ES. Būs sasniegts pilngadības laiks, tomēr, redzot notiekošo Ukrainā, vislabāk var saprast izvēļu cenu. Arī Ukraina 1991.gadā izvēlējās iet savu ceļu un pievienoties Eiropas kopienai, uz ko tā arī iet.

"Mēs arī izvēlējāmies savu ceļu. Ar smagu darbu mēs esam panākuši drošības momentu – dalību ES un NATO. Tā ir mūsu kopīga atbildība atbalstīt Ukrainu smagajā mirklī un domāt par to, kāda būs Eiropas nākotne," sacīja EP biroja Latvijā vadītāja.

Viņa uzsvēra, ka Ukrainā notiekošajā karā ES dalībvalstu pieņemtās sankcijas ir visefektīvākais instruments. Skatoties no ES darbības principu viedokļa, arī Eiropas Komisija kā ES valdība var veikt visoperatīvākos pasākumus. EP, pārstāvot ES pilsoņus, pārstāv arī kopīgo vēlmi un apņemšanos palīdzēt Ukrainai. Turklāt EP ir nācis klajā ar dažādām idejām, ko varētu darīt. Tāpat tas pieņēmis arīdzan vairākus konkrētus lēmumus.

Pēc Rībeles paustā, līdzīgi kā Covid-19 pandēmijas sākumā, iedzīvotāji, iespējams, gaidīja varbūt ātrāku reakciju, tomēr sistēma ES varbūt nav tik elastīga, kā tas ir vienā valstī, tomēr zināmam laikam bija jāpaiet, lai ES iedzīvotāji justu atbalstu. Viņas ieskatā, Ukrainas gadījumā ES atbilde bija operatīva.

"ES dalībvalstis saskaras ar milzīgo bēgļu pieplūdumu no Ukrainas. Mēs runājam par aptuveni četriem miljoniem Ukrainas bēgļu, kas pametuši savu valsti un nokļuvuši ES. Tas ir arī milzīgs slogs šīm valstīm, tāpēc EP kā Eiropas likumdevējs ir apstiprinājis, turklāt tuvākajās dienās gaidāms arī otra likumdevēja – ES Padomes – akcepts. ES dalībvalstis, kas saskaras ar bēgļu pieplūdumu saņems 3,4 miljardus eiro," skaidroja Rībele.

EP biroja Latvijā vadītāja norādīja, ka būtisks jautājums, redzot zvērības, kas tiek pastrādātas Ukrainā, ir no kara bēgošie bēgļu bērni. Arī šajā jautājumā EP ir nācis klajā ar aicinājumu un piedāvājis vairākus konkrētus ieteikumus, kā pasargāt bērnus un integrēt tos sabiedrībās, kurās tie nonāk.

"EP aicinājis nodrošināt bēgļu bērniem līdzvērtīgu piekļuvi izglītībai un veselības aprūpes pakalpojumiem tāpat kā attiecīgo dalībvalstu bērniem. Šie ir tie virzieni, kuros EP ļoti rūpīgi strādā un piedāvā risinājumus, lai ne tikai likvidētu kara sekas, bet arī to apturētu," uzsvēra Rībele.

Tāpat viņa atzīmēja, ka ES dalībvalstīs jau ir jūtams energoresursu cenu kāpums, pamazām palielinās arī pārtikas cenas, tāpēc, pēc EP biroja Latvijā vadītājas paustā, ir būtiski strādāt pie risinājumiem cenu kāpuma apturēšanai. Arī šis ir viens no EP virzieniem, kurā tas strādā.