FOTO: aprit 25 gadi kopš apvērsuma mēģinājuma Maskavā. Kā tas notika?

Naktī uz 1991. gada 19. augustu valsts varu Maskavā sagrāba pučisti, kuri sevi dēvēja par Valsts Ārkārtas stāvokļa komiteju. Tajā bija konservatīvi noskaņoti kompartijas, drošības dienestu un armijas vadošie darbinieki.

Komiteja uz sešiem mēnešiem izsludināja ārkārtas stāvokli vairākos PSRS reģionos, ieviesa cenzūru, ieveda karaspēku Maskavā un arestēja Mihailu Gorbačovu, kurš puča laikā atradās savā Krimas vasarnīcā.

Bijušais PSRS Valsts drošības komitejas darbinieks Valērijs Širjajevs todien bijis atvaļinājumā un par apvērsumu uzzinājis no paziņojuma valsts televīzijā. Paziņojums saturējis frāzes, kas bijušas domātas tieši izlūkošanas virsniekiem, un viņš sapratis – nekavējoties jāziņo priekšniecībai.

Foto

Divu dienu laikā patiešām kļuva skaidrs, ka VDK un arī armijas zemākais personāls nepakļaujas pučistu pavēlēm. Puča sakāvei kritisks brīdis bija Krievijas Republikas prezidenta Boriss Jeļcina simboliskā uzruna pie Baltā nama, stāvot uz pučistu atsūtītā tanka. Maskavas centrā pulcējās tūkstošiem cilvēku, kuri atbalstīja esošo valdību un iestājās pret apvērsuma īstenotājiem.

Nespējuši pilnībā sagrābt varu un saskārušies ar pretestību gan no plašām iedzīvotāju masām, gan opozīcijas kompartijas iekšienē, puča līderi piekrita atjaunot Gorbačova sakarus ar ārpasauli un atbrīvot viņu no izolācijas. 21. augustā viņš sazinājās ar Maskavu un deva rīkojumu atcelt visus pučistu pieņemtos lēmumus, kā arī atcelt no amatiem puča atbalstītājus. Līdz ar to pučs bija beidzies.

Nākamajā dienā Gorbačovs ieradās Maskavā, bet pučisti tika arestēti. Viens no tiem — PSRS iekšlietu ministrs latvietis Boriss Pugo izdarīja pašnāvību.

Augusta pučs vājināja gan kompartijas, gan citu konservatīvo spēku pozīcijas. Pučistu mērķis nepieļaut Padomju Savienības reformēšanu, beigās tieši pretēji – paātrināja pilnīgu Padomju Savienības sabrukumu.

Video