Francijas zinātnieki analizē, kā vīna kvalitāti ietekmē tā glabāšana izplatījumā

Savulaik uz Starptautisko kosmosa staciju tika nosūtītas 12 ekskluzīvas vīna pudeles no Bordo reģiona. Nosūtītas nevis izdzeršanai kosmonautiem, bet gan uzglabāšanai.

Pētnieku mērķis bija noskaidrot, kā šie apstākļi ietekmē garšu un smaržu, salīdzinot ar tām, kuras palika uz Zemes.

"Galvenais iemesls, kādēļ sūtījām vīnu kosmosā, ir vērot novecošanās procesu, saprast, kā tas darbojas un kā to var ietekmēt. Viens no veidiem, kā to darīt, ir izvairīties no skābekļa klātbūtnes," stāsta "Space Cargo Unlimited" zinātniskais direktors Maikls Leberts.

Vīna vērtēšana tika uzticēta ekspertiem, profesionāliem degustatoriem. Šoreiz viņi sevi var saukt par izredzētajiem, jo atsevišķu pudeļu cena sasniedz pat 5000 eiro.

Kā norāda eksperte un vīna grāmatu autore Džeina Ansone, – vīns, kas atradās kosmosā, esot ar mīkstākiem tanīniem un ziedu aromātiem. Nobriedušāks par to, kas palika uz Zemes.

Savukārt vīndaris Franks Duburjē nav tik pārliecināts. Abi it kā garšojot līdzīgi.

Galvenā eksperimenta pievienotā vērtība ir idejas, kā veicināt ekskluzīvu vīnu ātrāku nobriedināšanu.

Taču kopā ar pudelēm izplatījumā devās arī stādi. Pirmkārt, visi izdzīvoja. Otrkārt, tie ātrāk auga, par spīti ierobežotam ūdens un gaismas daudzumam.

Pētnieku eksperimenti ar tiem tagad tupināsies arī uz Zemes. Raugoties, kā kosmosā pabijušie stādi spēj pretoties vairākām vīnogulājiem raksturīgām slimībām.