G20 piesaka intrigu: vai novembra samitā Bali tiksies sāncensībā ieslīgušo lielvaru līderi?

Sji klātbūtne Bali iezīmētu Ķīnas līdera pirmo braucienu ārpus valsts kopš Covid-19 pandēmijas sākuma 2020. gada sākumā. Kopš Baidens kļuva par ASV prezidentu pirms 18 mēnešiem, viņam un Sji ir notikušas vien piecas telefonsarunas. Pēdējās sazvanīšanās laikā pagājušajā mēnesī Ķīnas prezidents atkārtoti brīdināja Vašingtonu "nespēlēties ar uguni", atbalstot Taivānu.

Taču, kā jūlijā sacīja kāda augsta ranga Baltā nama amatpersona, vienlaikus abu valstu līderi arī uzdeva savām komandām ieplānot klātienes tikšanos. Zināmu spiedienu uz Baidena administrāciju šomēnes veikuši arī ASV biznesa līderi, paziņojot, ka cerības uz deeskalāciju starp divām pasaules lielākajām ekonomikām ir atkarīgas no Sji un Baidena tikšanās, lai domstarpības atrisinātu.

Attiecības starp Pekinu un Vašingtonu pēdējo nedēļu laikā ir saasinājušās pēc ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi pretrunīgi vērtētās vizītes Taivānā un Ķīnas bezprecedenta militārajām mācībām, burtiski ielencot salu.

Saspringtā ģeopolitiskā sāncensība ir kļuvusi par diplomātisku izaicinājumu Indonēzijai, kas šogad ir G20 līdere. Saspīlētā gaisotne arī radīja šaubas par to, vai Sji un Putins piedalīsies sanāksmē.

"Lielo valstu sāncensība patiešām ir satraucoša," piektdien intervijā raidsabiedrībai "Bloomberg" sacīja Indonēzijas līderis Džoko Vidodo. "Mēs vēlamies, lai šis reģions būtu stabils, mierīgs, lai mēs varētu veidot ekonomisko izaugsmi. Un es domāju, ka ne tikai Indonēzija: arī Āzijas valstis vēlas to pašu."

Vienlaikus novembrī gaidāmās G20 apspriedes namatēvs apliecināja: "Sji Dzjiņpins ieradīsies. Prezidents Putins man arī teicis, ka ieradīsies."

Spriedze ASV un Ķīnas attiecībās nav vienīgais ģeopolitiskais izaicinājums. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Rietumi Putina dalību samitā uzskata par problemātisku, un vairākas valstis jau paziņojušas, ka samitā nepiedalīsies, ja uz to personīgi ieradīsies Krievijas diktators. Indonēzija uz samitu uzaicinājusi arī Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Ukrainas līderis iepriekš intervijā Honkongas laikrakstam "South China Morning Post" atzina, ka vēlētos tiešas sarunas ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu par konfliktu ar Krieviju, jo, pēc viņa vārdiem, Ķīna, šķiet, ir vienīgā valsts, kas var ietekmēt Maskavas pozīciju.

Kopš 24. februāra, kad Krievijas sāka karu pret Ukrainu, Kijiva oficiāli lūgusi Pekinai sarīkot šādas sarunas, bet pagaidām tās nav notikušas, sacīja Zelenskis.

Intervija "South China Morning Post" augusta sākumā bija pirmā kopš kara sākuma, ko Zelenskis sniedzis kādam Āzijas izdevumam. Kopš kara sākuma Ķīnas amatpersonas vairākkārt iestājušās par konflikta atrisinājumu sarunu ceļā. Vienlaikus Ķīna nepievienojas Rietumvalstu vērstajām sankcijām pret agresorvalsti – Krieviju.