Gaisa piesārņojums 2021. gadā ES prasījis vairāk nekā pusmiljons cilvēku dzīvību
Aplēses liecina, ka gaisa piesārņojums 2021. gadā Eiropas Savienībā (ES) prasījis vairāk nekā pusmiljona cilvēku dzīvību, atsaucoties uz Eiropas Vides aģentūru (EVA) vēsta "The Guardian". Tiek ziņots, ka letālo gadījumu skaitu būtu iespējams samazināt uz pusi, ja piesārņojums tiktu samazināts līdz mediķu ieteiktajām robežām.
Pētnieki no Eiropas Vides aģentūras 255 000 nāves gadījumus attiecinājuši uz smalko daļiņu PM2.5 koncentrāciju, kas pārkāpusi Pasaules Veselības organizācijas noteikto maksimālo emisiju robežvērtību (5 µg/m3). Vēl 52 000 nāves gadījumu izraisījis pārāk augsts slāpekļa dioksīda līmenis, bet 22 000 letālu gadījumu izraisījusi īslaicīga pārmērīga ozona līmeņa iedarbība.
"Eiropas Vides aģentūras publiskotie skaitļi mums atgādina, ka gaisa piesārņojums joprojām ir Eirpas Savienības vides veselības problēma numur viens," pauž ES vides komisārs Virgīnijs Sinkēvičs.
Mediķi uzsver, ka gaisa piesārņojums ir viens no lielākajiem nāves gadījumu izraisītājiem pasaulē, taču tiek norādīts, ka mirušo cilvēku skaits strauji samazināsies, ja valstis sakārtos savu ekonomiku. No 2005. līdz 2021. gadam PM2.5 izraisīto nāves gadījumu skaits ES ir samazinājies par 41% un savienības mērķis ir sasniegt 55% līdz šīs desmitgades beigām.
"Labā ziņa ir tā, ka tīra gaisa politika darbojas un mūsu gaisa kvalitāte uzlabojas. Bet mēs varam rīkoties vēl labāk un vēl vairāk samazināt piesārņojuma līmeni," norāda ES vides komisārs.
"Tas atstāj nozīmīgu ietekmi uz dzīves stāvokli"
Eiropas Vides aģentūra savā pētījumā pirmo reizi novērtējusi arī gaisa piesārņojuma radīto slimību slogu uz veselību. Pētnieki ne tikai apskatījuši letālo gadījumu pamatdatus, bet arī noskaidrojuši to, cik gadus vēl iedzīvotāji dzīvo ar slimībām, kuras izraisījusi sliktā gaisa kvalitāte.
Dažu veselības problēmu, piemēram, plaušu vēža un konorārās sirds slimības gadījumā lielas izmaiņas netika novērotas. Taču citām kaitēm, piemēram, astmai pētījums atklāja augstu ciešanu līmeni, kas mirstības statistikā iepriekš netika ņemts vērā.
"Kad cilvēki saslimst ar plaušu vēzi, viņi parasti mirst ļoti ātri. Attiecībā uz citām slimībām, īpaši astmu, diabētu un hronisku obstruktīvu plaušu slimību – tas atstāj nozīmīgu ietekmi uz dzīves stāvokli," skaidro Eiropas Vides aģentūras gaisa piesārņojuma pētnieks Alberto Gonzaless Ortiss.
Zaudēti 150 000 dzīves gadi
Attiecībā uz hroniski obstruktīvo plaušu slimību, ko izraisījis PM2.5 piesārņojums 2021. gadā, tiek lēsts, ka visā Eiropas Savienībā zaudēti aptuveni 150 000 dzīves gadi.
"Cilvēki var dzīvot ilgu laiku sliktā stāvoklī. Ņemot vērā mirstību, mēs nepietiekami novērtējam gaisa piesārņojuma līmeni," rezumē Gonzaless Ortiss.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
