"Hamas" uzbrukuma laikā Brisele stingri aizstāv finansiālo atbalstu palestīniešiem, Borels kritizē Izraēlu

Pirmdien, 9. oktobrī, Ungārijas komisārs Olivers Varhelji mikroblogošanas vietnē "X" (iepriekš "Twitter") paziņoja, ka Eiropas Komisija (EK) pārtraukts jebkādas palīdzības sniegšanu Palestīnai, vēsta "Politico". Vēlāk Komisija gan skaidroja – tā nav taisnība. Realitātē Brisele turpinās finansiālu atbalstu un pārskatīs Eiropas Savienības (ES) palīdzību Palestīnas administrācijai.

EK pārstāvis Ēriks Māmers otrdien medijiem skaidroja, ka notikušajā visa atbildība jāuzņemas Ungārijas komisāram, jo viņš paziņojumu publiskajā vidē izteicis bez konsultācijām ar citiem kolēģiem. Tajā pašā laikā Māmers noraidīja iespējamību, ka Varhelji varētu jārēķinās ar kādām sekām.

"Mums lietas jātur perspektīvā. Mēs atskārtām, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums. Bet fakts ir tāds, ka Izraēlā un Gazas joslā mums ir strauji pieaugošs nāves gadījumu skaits. Tātad tas, uz ko mēs koncentrējamies, nav iekšējas debates par to, kuram un ko vajadzēja [publiski] paziņot," žurnālistiem sacīja Māmers.

95% ES valstu atbalsta palīdzības turpināšanu

Tiesa, Ungārijas komisāra paziņojums ir izraisījis "viļņošanos" ne tikai sabiedrībā, bet arī EK un ES diplomātu starpā, jo patlaban norisinās amatpersonu sarunas ar reģionālajiem partneriem.

Līdz galam neizprotot ES nostāju šajā jautājumā, ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs telefonsarunā mudinājis Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu nepārtraukt Savienības palīdzību palestīniešiem. Mišels sekojoši paziņojis, ka iebilst pret "ļoti nepieciešamās attīstības un humānās palīdzības civilajiem palestīniešiem samazināšanu", norādot, ka "Hamas" to varētu izmantot un "saasināt spriedzi un naidu".

Līdzīgu nostāju otrdien pauda arī ES valstu pārstāvji ārlietu ministru ārkārtas sanāksmē Maskatā, Omānā.

"Lielākā daļa bija pret ideju apturēt maksājumus Palestīnas administrācijai," preses konferencē sacīja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels Fonteljess, piebilstot, ka atbalstam būtu jābūt "lielākam, nevis mazākam".

Viņš arī lēsa, ka aptuveni "95%" dalībvalstu piekrīt viņa viedoklim, proti, ES ir jāpalielina humānais atbalsts cilvēkiem Gazā, vēsta "Euronews". Austrija ir vienīgā dalībvalsts, kas apturējusi palīdzības sniegšanu Palestīnai, savukārt Vācija paziņojusi, ka uz laiku pārtrauks maksājumus, kamēr tiks pārskatītas palīdzības programmas Palestīnai.

Tāpat Borels uzsvēra, ka nesenākais EK publicētais pārskats par Palestīnai līdz šim sniegto finansiālo palīdzību nedrīkst būt "attaisnojums" turpmākas palīdzības aizkavēšanai. Turpretim pārskata mērķis ir nodrošināt, ka "nekāds ES finansējums netieši neļauj nevienai teroristu organizācijai veikt uzbrukumus Izrēlai".

Tajā pašā laikā Borels norādīja: ja EK pārskatā tiks atklāts, ka līdzekļi netīšām nonākuši "Hamas" rokās, ko tā uzskata par teroristu organizāciju, "kādam par to būs jāuzņemas politiskā atbildība".

Avoti "Euronews" atklājuši, ka ārlietu ministru sanāksmē gan valdījusi zināma spriedze starp Borelu un Ungārijas komisāru Varhelji.

Ministri arī apsprieduši sarežģīto jautājumu par konflikta mierīga atrisinājuma atrašanu. Jebkurš miera līgums ir jānoslēdz sadarbībā ar palestīniešiem, sakot, ka šis varētu būt "atmošanās" brīdis, uzskata Borels. "Mums jāstrādā, lai divu valstu risinājums būtu dzīvotspējīgs, lai gan 30 gadus pēc vienošanās tas izskatās tālāk nekā jebkad agrāk," piebilda amatpersona.

Aizstāvēties drīkst, bet ne ar visām iespējamajām metodēm

Tiesa, vienotais atbalsts nebija vienīgais strīdīgais jautājumus, kuru adresēja Borels. Otrdienas preses konferencē viņš žurnālistiem sacīja, ka ministri vienbalsīgi ir nosodījuši "Hamas" teroraktu Izraēlā un aicinājuši atbrīvot ķīlniekus, aizsargāt civiliedzīvotājus un ievērot starptautiskās tiesības, "kas nozīmē, ka Gazas iedzīvotājiem nav bloķēta ūdens, pārtikas un elektrības padeve".

Tā ir atsauce uz Izraēlas aizsardzības ministra Jova Galanta pirmdienas paziņojumu par "pilnīgu Gazas aplenkumu", sakot, ka tiks apturēta arī būtisko krājumu plūsma uz palestīniešu anklāvu.

Izraēlai ir tiesības sevi aizstābēt, bet "dažas darbības – un ANO jau uz to ir norādījusi, ka, piemēram, ūdens samazināšana, elektrības atslēgšana, pārtikas samazināšana civiliedzīvotājiem, ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, tāpēc, jā, ir dažas darbības, kas nav saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,’’ sacīja Borels.

Bojāgājušo skaits turpina pieaugt

Izraēlas Aizsardzības spēki (IDF) trešdien paziņoja, ka karā ar "Hamas" Izraēlas bojāgājušo skaits sasniedzis 1200, vēsta "Associated Press". "Lielākā daļa no tiem ir civiliedzīvotāji, un vairāk nekā 2700 ir ievainoti. Un diemžēl kaut kas man liek domāt, ka šie skaitļi nav galējie skaitļi," sacīja IDF pārstāvis Džonatans Konriks.

Izraēla ir pastiprinājusi ofensīvu pret Gazas joslu, reaģējot uz bezprecedenta "Hamas" uzbrukumu. Militāristi otrdien turpināja gaisa triecienus teroristu rajoniem un paplašināja rezervistu mobilizāciju līdz 360 000 karavīriem. Kā arī IDF izdevies atgūt efektīvu kontroli pār Gazas robežu un apgabaliem, kuriem "Hamas" uzbruka Izraēlas dienvidos.

Konriks atklāja, ka IDF "ar lielu spēku un precizitāti veikuši triecienus "Hamas" mērķiem" no gaisa un koncentrējušies uz militāriem mērķiem. Viņš arī adresēja publiskos jautājumus, ka Izraēla raidot triecienus pret Gazas joslas civilo infrastruktūru, paskaidrojot – "Hamas" savus birojus, galveno mītni, izlūkus un citus militāros līdzekļus, ja tie atrodas virs zemes, izvietojuši civilajās ēkās.