Hibrīdkarš: Polijā uzsākta pastāvīga žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju

Žoga būvniecība sākusies ar caurumu urbšanu pāļiem un to iemūrēšanu zemē. Tas noticis pēc pērnā gada nogalē piedzīvotās migrantu krīzes – Baltkrievijas varasiestāžu organizēta hibrīduzbrukuma, kura rezultātā tūkstošiem migrantu tika pārliecināti, ka valsts kļūs par sava veida vārtiem uz Eiropas Savienību.

Polijas robežsargiem, lai arī kopumā izdevās atvairīt lielāko daļu potenciālo robežpārkāpēju, taču nepieciešams palīgs fiziska šķēršļa formā. "Paša žoga izbūve noslēgsies jūnijā, taču būs arī elektroniskās novērošanas sistēmas, kuras jāpabeidz līdz septembrim," norāda Polijas robežsardzes pārstāve Anna Mihaļska.

Žoga izmaksas nav mazas – 366 miljoni eiro. To būvēs vietās, kur robežai nav dabīgo šķēršļu – upes, purvi vai kas cits. Kopumā 180 kilometru. Darbi noritēs bez pārtraukuma, sadarbojoties divām būvkompānijām. "Ceru, ka nekādu sarežģījumu nebūs. Netiks arī apdraudēti darbinieki, un viņi varēs visu paveikt laikus," pauž kompānijas "UNIBEP" pārstāvis Ādams Poliņskis.

Darbi notiek laikā, kad Eiropas Savienības līmenī tiek diskutēts par ārējo robežu aizsardzības pastiprināšanu un noteikumiem migrantu atgriešanai.

Kritiķi uzskata, ka žogs migrantus neapturēs, taču nodarīs kaitējumu vienam no Eiropas pēdējiem neskartajiem mežiem – Belovežas gāršai. "Siena apturēs tikai invalīdus, vājos un slimos. Tā neatturēs izmisušus cilvēkus, kuri bēg no briesmām, mēģināt to šķērsot. Palūkojaties citur – Gazā, uz Meksikas-ASV robežas….  Cilvēki atrod veidus, kā parakties zem tās," saka organizācijas "Grupa Granica" pārstāve Natālija Geberta.

Milzīgais migrantu pieplūdums, kā iepriekšējā gada nogalē, šobrīd ir pierimis. Vienlaikus janvārī vien organizācija saņēmusi palīdzības lūgumus no gandrīz 350 cilvēkiem. Cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka žogam piešķirto naudu bija jānovirza bēgļu uzņemšanas un uzturēšanas tēriņiem.