Horvātijas prezidents nopeļ tanku piegādes Ukrainai, šokē ar paziņojumu par Krimu

Milanovičs žurnālistiem uzdeva vairākus jautājumus, uz kuriem gan atbildi negaidīja, bet kuri lika noprast, ka viņš apšauba kara mērķus. "’Kāds ir šī kara mērķis? Vai tā ir uzvara pret kodollielvalsti, kas karo pie savas robežas, citā valstī, kurā tā ir iebrukusi? Vai varat šo valsti uzvarēt tradicionālā veidā? (..) Vai tas ir iespējams? Kā jūs varat uzvarēt?

Saraujot to gabalos, ka tā izmisumā izšauj sešus tūkstošus kodollādiņu, kuru tai ir, un tad visi dosimies mājās raudādami. Vai tas ir risinājums? Es visu laiku meklēju racionālu plānu. Man personīgi racionālais plāns nav: "’[atbalstīt Ukrainu,] tik ilgi, cik nepieciešams’’. Kurš maksās [šī kara] cenu? Eiropa maksās. Amerika maksās vismazāk,’’ Horvātijas prezidentu citē "Associated Press".

Tāpat Milanovičs norādīja uz smagās militārās tehnikas piegādēm Ukrainā kā bezvērtīgām, jo kara laukā jau ir sadedzis vairāk nekā tūkstotis padomju laika tanku un sadegs arī Rietumu piegādātie. Līdz ar to jaunās tanku piegādes Ukrainai karu tikai paildzinās. "’Deg krievu, deg amerikāņu, deg vāciešu. Amerikāņu deg Sīrijā, Irākā. Irāka nopirka 300 "’Abrams’’ tanku, 100 no tiem nodega. Tie nav kaut kāds īpaši izsmalcināts ierocis. Pareizos apstākļos, pareizā leņķī tie deg,’’ uzsvēra Horvātijas prezidents.

Viņš arī pauda, ka varas maiņa Krievijā nebūs kara atrisinājums – tas lielvalsti tikai pietuvinās Ķīnai, kas, savukārt, būs kaitīgi Rietumiem.

Tāpat Milanovičs pievērsās Krimai, sakot: "Ir skaidrs, ka Krima nekad vairs nebūs daļa no Ukrainas."

Šajā sakarā Horvātijas prezidents arī kritizēja Rietumus par dubultstandartiem starptautiskajā politikā, norādot, ka Krievija, lai attaisnotu Ukrainas daļu ieņemšanu, varētu atsaukties uz starptautiskās sabiedrības "Kosovas aneksiju", vēsta "Reuters".

Milanovicš ar to domājis Kosovas neatkarības pasludināšanu 2008. gadā pēc 1998.–1999. gada kara, kurā NATO valstis bombardēja Dienvidslāviju, kurā ietilpa Serbija un Melnkalne, ar mērķi aizsargāt Kosovu. "Mēs atzinām Kosovu pret tās valsts (Serbijas), kurai Kosova piederēja, gribu," uzsvēra Horvātijas prezidents, piebilstot, ka neapšauba tās neatkarību, bet gan izceļ Rietumu dubultstandartus.

"’Associated Press’’ norāda, ka Milanovičs par Horvātijas prezidentu tika ievēlēts 2019. gadā kā kreisi noskaņoto liberāļu kandidāts, kas ir pretstatā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu konservatīvajām valdībām. Kopš ievēlēšanas amatā Milanovičs pievērsies populistiskam nacionālismam un plaši kritizējis Rietumu politiskās attiecības ar Krieviju un Balkāniem.

Tāpat Milanovičs sevi pierādījis kā prokremlisku, ko gan pats vairākkārt mēģinājis noliegt. Tiesa, Krievijas drauga slavu tiešā veidā apstiprina pēdējo mēnešu laikā Milanoviča izteiktie komentāri, tostarp iebildumi pret Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO, kā arī iebildumi pret Ukrainas karaspēku apmācībām Horvātijā, kas būtu daļa no Eiropas Savienības palīdzības ukraiņiem.