Igaunijā neapstiprinās aizdomas par saslimšanu ar holeru

Šobrīd Veselības departamenta laboratorijā turpinās parauga analīze, tajā meklējot citus patogēnus.

Infekcijas slimību epidemioloģijas nodaļas vadītāja Juta Varjas skaidrojusi, ka aizdomas par saslimšanu ar holeru radušās, pamatojoties uz pacienta simptomiem, ceļojumu vēsturi un slimnīcas laboratorijas provizoriskajiem rezultātiem, kas liecināja Vibrio cholera klātbūtni.

Laboratorijas rezultāti nu ir apstiprinājuši, ka slimību nav izraisījusi holera.

Patlaban ir izvirzīta versija, ka bērns saslimis, lietojot nekvalitatīva dzeramo ūdeni ārzemēs.

Bērnam aizvadītās nedēļas nogalē bija konstatēts drudzis, bet dažas dienas vēlāk – caureja. Simptomi liecināja par iespējamu saslimšanu ar holeru.

Holera tiek uzskatīta par bīstamu infekcijas slimību. Slimība izplatās galvenokārt Āfrikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā un Dienvidāzijā. Slimība izplatās ar piesārņotu ūdeni un pārtiku, kā arī no cilvēka cilvēkam ar netīrām rokām. Slimību pavada caureja un vemšana. Slimība var attīstīties ļoti intensīvi un izraisīt lielu šķidruma zudumu, kas sliktākajā gadījumā var izraisīt nāvi.

Slimību var viegli novērst, ievērojot higiēnas un pārtikas drošības noteikumus.

Slimības izplatīšanās iespējamība Eiropā ir neliela, pateicoties dzeramā ūdens un pārtikas kvalitātei un medicīniskās aprūpes pieejamībai.

Pēdējais holeras gadījums Igaunijā tika reģistrēts 1993. gadā, iedzīvotājiem atgriežoties no ceļojuma uz Turciju.