Igaunijā paverdzina "trešo valstu" pilsoņus! Atņem pases un nemaksā algas
Ne tikai baltieši Rietumeiropā nonāk verdzībā. Arī Igaunijā parādījušies vergturi, kas neciešamos apstākļos nodarbina moldāvu un ukraiņu viesstrādniekus.
Žurnālists
Atpakaļ dzimtenē viņi nevar nokļūt, jo shēmu organizatori iebraucējiem bieži atņem dokumentus, nemaksā algas, un draud paverdzināt pēc iespējas ilgāk.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ja līdz šim Baltijas valstis, lielākoties, bija tās, kuru iedzīvotājus paverdzina pārtikušajā Eiropā, tad tagad situācija strauji mainās. Tā saka Igaunijas nevalstiskās organizācijas "Living for tomorrow" vadītāja Sirle Blumberga. Viņa cilvēktirgoņu upuriem palīdz ilgus gadus, bet šovasar pēkšņi parādījusies līdz šim nemanīta problēma.
Organizācija darbojas no 1999.gada, un jau 15 gadus tai ir arī zvanu centrs. Vairāk nekā 500 cilvēku šogad zvanīja, lai izklāstītu savu dzīvesstāstu. Lielākā daļa – apkrāptie viesstrādnieki.
Sirle Blumbergaorganizācijas "Living for tomorrow" vadītājaVisbiežāk viņi nāk no Baltkrievijas, Moldovas, Gruzijas, Ukrainas. Tātad, tā saukto, trešo valstu pilsoņi. Viņiem Eiropas Savienība asociējas ar pārticību, un šīs ilūzijas izmanto vergturi – lielākoties, pašu cietušo tautieši, kuri ar iedvesmojošiem stāstiem sola labas algas.
Organizācijas vadītāja vēl stāsta, ka viesstrādniekiem tiek apsolīts darbs, bet, nonākot ārzemēs, viņi saprot, ka patiesībā nevar legāli strādāt. "Tas viņiem ir milzīgs pārsteigums! Viņiem draud, ka izsauks policiju, un viņi dzīvo ļoti sliktos apstākļos. Nemaksā nekādas algas. Strādnieku dzīves apstākļi ir nožēlojami – bieži vien, neapkurinātos celtniecības vagoniņos," turpina Blumberga.
"Lielākoties, zvanus saņemam tieši no vīriešiem, un viņi pat nevar atgriezties dzimtenē, jo viņiem nav pilnīgi nekā! Šogad bija vairāki brīži, kad no rītiem viņi stāvēja pie mūsu biroja durvīm – jau no agra rīta – un lūdza jebkāda veida palīdzību," skaudros situāciju izklāsta "Living for tomorrow" vadītāja.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Šādos gadījumos palīdzību sniedz attiecīgo valstu diplomāti, kas sazinās ar grūtībās nonākušo strādnieku radiem, lai palīdzētu viņiem nokļūt atpakaļ dzimtenē. Par palīdzības sniegšanu cilvēktirdzniecības upuriem Sirle šogad saņēmusi arī starptautisku apbalvojumu. Taču ar to darbs nebeidzas – paredzams, ka līdz ar ekonomikas sasilšanu Baltijas valstīs šādu vergu strādnieku būs arvien vairāk, tātad, daudz darba arī likumsargiem un nevalstiskajām organizācijām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
