Igaunijas cietumos "svilpo vējš"; valsts gatavojas uzņemt ieslodzītos no Zviedrijas

Īpaši tukšas ir Tartu cietuma kameras, kur aizņemta vien trešdaļa vietu. Cietuma vadītāja Merle Ulste norāda, ka, neraugoties uz mazo ieslodzīto skaitu, visas iestādes funkcijas joprojām jānodrošina pilnā apjomā.

Eksperti uzsver, ka galvenais iemesls cietumu mazajai noslogotībai ir noziedzības samazināšanās un izmaiņas sodu politikā. Tartu Universitātes kriminoloģe Anna Markina norāda, ka pēdējos gados stabilizējies un samazinājies smago noziegumu skaits, īpaši slepkavību. Arī Igaunijas Cietumu dienesta vadītājs Raits Kūze uzsver, ka vardarbīgu noziegumu ir maz, un noziedzības aina vairs nav salīdzināma ar situāciju 90. gados.

Noskaties: Modernākā ieslodzījuma vieta Baltijā – Liepājas cietums no putna lidojuma

2000. gadu sākumā, būvējot modernus cietumus, nebija iespējams prognozēt tik krasas izmaiņas soda politikā. Toreiz tika plānots, ka ieslodzīto skaita samazināšanās gadījumā varētu pāriet uz vienvietīgām kamerām, taču tas izrādījās pārāk dārgi.

Kūze norāda, ka pašlaik Igaunijas sodu sistēma ir līdzīga Ziemeļvalstu modelim, savukārt Latvija tikai pakāpeniski ievieš modernus cietumus, šogad atverot jauno Liepājas cietumu.

Vienlaikus arvien vairāk noziedznieku tiek nosūtīti uz probāciju, pamatojoties uz individuālu riska izvērtējumu. Tiesas pārstāvji uzsver, ka šie vērtējumi balstās zinātniskās metodēs, lai samazinātu atkārtotu noziegumu risku.

Nākotnē Igaunija, iespējams, kļūs par valsti, kas "eksportē" cietuma vietas – jau šī gada otrajā pusē Tartu varētu ierasties ieslodzītie no Zviedrijas, kas prasīs izmaiņas infrastruktūrā un personāla piesaisti.