IISS: Eiropa ir spēcīga militārā lielvara pat bez ASV
Ir izplatīts uzskats, ka Eiropa nespēs reaģēt uz Krievijas militāro apdraudējumu bez Amerikas Savienoto Valstu atbalsta. Tomēr Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) pārskats "Militārais balanss 2025" liecina, ka Eiropai ir militārais spēks, kas ir pielīdzināms Krievijai.
Pētnieki uzsver, ka Eiropas desmit valstis ar lielākajiem armijas spēkiem, tostarp Apvienoto Karalisti, 2024. gadā bija izvietojušas vairāk aktīvo karavīru nekā Krievija. Eiropas valstu kopējie izdevumi aizsardzībai arī pārsniedza Krievijas aizsardzības izdevumus.
Pēc IISS datiem, 2024. gadā Krievijā bija 1 134 000 aktīvo karavīru. Eiropā lielākās armijas bija Francijai, Vācijai, Polijai, Itālijai, Apvienotajai Karalistei, Grieķijai, Spānijai, Rumānijai, Bulgārijai un Nīderlandei, kurās kopā bija 1 243 800 karavīru aktīvajā dienestā.
Eiropas skaitļi kļūst vēl labvēlīgāki, ja iekļauj Turciju, kur 2024. gadā bija 355 200 karavīru. Ukrainu, kas nav uzskatāma par Eiropas valsti saskaņā ar šo ziņojumu, 2024. gadā aizsargāja 730 000 karavīru.
Eiropas aizsardzības izdevumi līdzvērtīgi Krievijas izdevumiem
IISS ziņojums arī liecina, ka Eiropas valstis, tostarp Turcija un Apvienotā Karaliste, kopumā iztērēja 457 miljardus dolāru aizsardzībai. Salīdzinājumā Krievijas aizsardzības izdevumi bija 145,9 miljardi dolāru, bet ņemot vērā pirkšanas spējas paritāti, Krievijas izdevumi sasniedza 461,6 miljardus dolāru, kas ir nedaudz vairāk par Eiropas kopējiem izdevumiem.
Somijas laikraksts Iltasanomat norāda, ka 2024. gads varētu tikt uzskatīts par pagrieziena punktu Eiropā, jo Vācija, kas ir ekonomiski lielāka par Apvienoto Karalisti, šobrīd iztērē vairāk naudas aizsardzībai nekā Apvienotā Karaliste, kas līdz šim bija Eiropas vadošā aizsardzības izdevumu valsts.
Pēdējo gadu laikā Vācijas aizsardzības budžets pieauga līdz 86 miljardiem dolāru, ko veicināja atbalsts Ukrainai. Apvienotā Karaliste iztērēja 81,1 miljardu dolāru, bet Francija – 64 miljardus dolāru.
Rezervisti un aktīvo spēku apjoms Eiropā
IISS ziņojums arī atklāj, ka Eiropas valstu aktīvie spēki un rezerves atšķiras ievērojami. Piemēram, Francijai ir vislielākais aktīvo karavīru skaits Eiropas Savienībā – 202 200.
Nākamās lielākās armijas ir Vācijā (179 850), Polijā (164 100), Itālijā (161 850) un Apvienotajā Karalistē (141 100). Grieķijā ir vislielākā rezervistu armija, sasniedzot 289 000 karavīrus, savukārt Somijai ir otrs lielākais rezervistu spēks – 233 000 karavīru.
Krievija ir ievērojami pārāka attiecībā uz rezervistiem, ar kopumā 1,5 miljoniem rezervē esošo karavīru. Salīdzinājumā ar to, Eiropas Savienībā, Apvienotajā Karalistē un Turcijā kopumā ir 1,54 miljoni rezervistu.
Eiropas potenciāls un izaicinājumi
Pēc Somijas Ārpolitikas institūta direktora Hiski Haukalas teiktā, Eiropas aizsardzības sistēmas dati sniedz pamatu uzskatam, ka Eiropa ir ļoti spējīga ilgtermiņā pretoties Krievijas draudiem. Tomēr viņš arī norāda, ka Eiropā pastāv liela problēma ar nesavietojamām ieroču sistēmām, kas var ierobežot operatīvo efektivitāti.
"Eiropā ir liels rūpnieciskais potenciāls, taču ir arī problēmas ar ieroču sistēmu saderību," uzsvēra Haukala, norādot, ka daudzās valstīs ir dažādi ražotāji, kas apgrūtina kopēju militāro darbību koordinēšanu.
Bijušais Somijas Aizsardzības spēku komandieris un parlamenta deputāts Jarmo Lindbergs uzskata, ka Eiropai ir nepieciešams veikt detalizētāku analīzi par militāro spēku līdzsvaru starp Eiropu un Krieviju. Viņš norādīja, ka ir svarīgi salīdzināt brigāžu skaitu abās pusēs, jo tieši tas atspoguļo spēju nosūtīt karaspēku uz konfliktu zonām.
Lindbergs piekrita, ka Eiropā ir daudz lidmašīnu, kuģu, zemūdeņu, kaujas tanku un raķešu, tomēr lielākais izaicinājums ir tas, ka daudzās valstīs ražotie ieroči nav saderīgi, kas samazina to efektivitāti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
