Irānas konflikts radījis jaunu krīzi jau tā sašķeltajai ES; dalībvalstis nespēj vienoties par pozīciju
Eiropas Savienība nonākusi jaunā ģeopolitiskā krīzē – līdzās Krievijas karam Ukrainā un sarežģītajām attiecībām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Briselei jāreaģē uz strauji saasinājušos konfliktu ar Irānu. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pirmdien Briselē sasaukusi ārkārtas drošības sanāksmi, kamēr 27 dalībvalstu ārlietu ministri nespēja vienoties par stingru kopīgu nostāju. Situāciju vēl vairāk sarežģī bažas par iespējamu apdraudējumu Kiprai – ES valstij, kas atrodas vistuvāk konfliktu zonai.
Pēc divu dienu intensīviem ASV un Izraēlas gaisa triecieniem Irānas pilsētām, kuros dzīvību zaudēja Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei, Teherāna uzsāka plašus pretuzbrukumus visos Tuvajos Austrumos.
Raķešu triecieni skāruši ASV militārās bāzes Bahreinā, Irākā, Jordānijā, Kuveitā, Omānā, Katarā, Saūda Arābijā un Apvienotajos Arābu Emirātos. Uzbrukumos nogalināti trīs ASV karavīri, bet reģionā pieaug spriedze un nestabilitāte.
ES līderu vidū atklājušās domstarpības. Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes vadītāji pauduši gatavību aizstāvēt savas un sabiedroto intereses, nepieciešamības gadījumā atbalstot aizsardzības pasākumus pret Irānas raķešu un dronu spēju.
Tikmēr Spānijas premjerministrs Pedro Sančess asi kritizējis triecienus, brīdinot par jaunas, vēl nestabilākas pasaules kārtības risku. Kopīgajā ES paziņojumā uzsvērta nepieciešamība ievērot starptautiskās tiesības, mazināt spriedzi un aizsargāt civiliedzīvotājus.
Īpašas bažas rada iespējamā Hormuza šauruma slēgšana – caur to plūst aptuveni 20% pasaules naftas piegāžu. Jebkādi traucējumi varētu smagi ietekmēt Eiropas enerģētisko drošību un globālos tirgus. Kipra jau sasaukusi Integrēto politiskās krīzes reaģēšanas mehānisma sanāksmi, lai izvērtētu iekšējās drošības, tirdzniecības un energoapgādes riskus.
Noskaties: Hormuza šauruma slēgšana Irānā var ietekmēt naftas cenas un pasaules ekonomiku, vērtē Dombrovskis
Brisele atzīst, ka tās ietekme Tuvajos Austrumos ir ierobežota, tomēr cenšas demonstrēt vienotību un spēju rīkoties. ES prioritāte esot civiliedzīvotāju aizsardzība, spriedzes mazināšana un vienlaikus nelokāms atbalsts Ukrainai. Pieaugot globālajām krīzēm, Eiropas spēja runāt vienā balsī kļūst par izšķirošu faktoru tās starptautiskajā lomā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
