Islande atkal grib pievienoties ES – referendums varētu notikt jau šovasar

Reikjavīkas valdības koalīcija iepriekš bija solījusi balsojumu rīkot līdz 2027. gadam, taču, ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko situāciju un spriedzi attiecībās ar ASV, process tiekot paātrināts. ASV ir noteikušas tarifus Islandei, bet prezidents Donalds Traps izteicis arī draudus anektēt Grenlandi.

Saskaņā ar "Politico" informāciju Islandes parlaments tuvāko nedēļu laikā varētu paziņot balsojuma datumu. Ja sabiedrība atbalstīs sarunu atsākšanu, Islande potenciāli varētu kļūt par ES dalībvalsti ātrāk nekā citas kandidātvalstis.

Drošība – galvenais arguments

Eiropas Komisijas paplašināšanās komisāre Marta Kos, kura Briselē tikās ar Islandes ārlietu ministri Tordīsu Kolbrūnu Reikfordu Gilfadotiru, norādīja, ka diskusija par paplašināšanos mainās.

"Paplašināšanās arvien vairāk ir stāsts par drošību, piederību un spēju rīkoties pasaulē, kur konkurē ietekmes sfēras. Tas attiecas uz visiem eiropiešiem," viņa sacīja.

Arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, tiekoties ar Islandes premjeri, uzsvēra, ka abu pušu partnerība "sniedz stabilitāti un paredzamību nestabilā pasaulē".

Briselē norāda, ka interese par ciešāku sadarbību ar Islandi pieaugusi vēl pirms Trampa atgriešanās Baltajā namā, tomēr ASV retorika pēdējā laikā esot pastiprinājusi steidzamību. Kāds ES amatpersona atzina, ka Trampa runā Pasaules ekonomikas forumā Davosā Islandes pieminēšana "noteikti lika aizdomāties" un mazai valstij tas var būt satraucoši.

Vecās bažas – zvejniecība

Islande pirmo reizi pieteicās dalībai ES 2009. gadā, smagas finanšu krīzes laikā, kad sabruka trīs lielākās komercbankas. Tomēr 2013. gadā sarunas tika iesaldētas, bet 2015. gadā Reikjavīka lūdza to vairs neuzskatīt par kandidātvalsti.

Kopš tā laika situācija ir būtiski mainījusies – Islande atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā Ziemeļatlantijā, tai nav savas armijas un drošību nodrošina dalība NATO un divpusējs aizsardzības līgums ar ASV.

Tomēr ceļš uz ES nebūs bez šķēršļiem. Bijušais Islandes prezidents brīdināja, ka "pievienošanās process var saskarties ar nopietniem iekšpolitiskiem šķēršļiem".

Lielākais klupšanas akmens tradicionāli bijušas zvejas tiesības. "Beigās viss atduras pret zivīm – tā vienmēr bijusi galvenā problēma," atzina kāda ES amatpersona.

Iepriekš spriedzi pastiprināja arī strīdi ar Apvienoto Karalisti par makreļu nozveju, kas pat tika dēvēti par "Makreļu karu". Taču pēc "Brexit" zvejniecības jautājums varētu būt mazāk sarežģīts.

Tehniski – Islande jau ir tuvu

Islande jau ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts un piedalās Šengenas zonā, tādēļ liela daļa ES normatīvo aktu jau ir iekļauti tās likumdošanā. Pirms sarunu iesaldēšanas 2013. gadā Islande bija noslēgusi 11 no 33 sarunu sadaļām – tas ir līmenis, ko paplašināšanās līdere Melnkalne pārsniedza tikai nesen.

Kāda ES amatpersona norādīja: "Uz papīra process nebūtu pārāk sarežģīts – teorētiski to varētu pabeigt pat gada laikā." Tomēr Islandes politiskajā vidē šāds termiņš tiek uzskatīts par pārlieku optimistisku.

Lai pievienotos ES, Islandei pēc sarunu noslēguma būtu jāorganizē vēl viens referendums.

Lai gan Islande ir viena no pasaulē turīgākajām valstīm pēc IKP uz vienu iedzīvotāju un ekonomiskie ieguvumi nav tik izšķiroši kā citām kandidātvalstīm, drošības apsvērumi sabiedrībā kļūst arvien svarīgāki.