ISW: Putins cenšas pārlikt atbildību par karu Ukrainā uz Krievijas sabiedrību

Kā vēsta ISW, 26. jūlijā, atzīmējot Krievijas Jūras kara flotes dienu, Putins īpaši uzsvēra nacionālās vienotības nozīmi saistībā ar karu Ukrainā. Viņš norādīja, ka Krievijai jānostiprina pilsoniskās sabiedrības izpratne par kara nozīmīgumu un šī vienotības sajūta jāsaglabā arī pēc kara beigām.

Putins apgalvoja, ka pašlaik Krievijai "nav nekā svarīgāka" par spēkiem, kas karo Ukrainā. Viņš arī sacīja, ka daudzi brīvprātīgie vēlas palīdzēt armijai un bažījas, ka miera laikā viņu iesaiste vairs nebūs nepieciešama.

ISW analītiķi norāda, ka šādi izteikumi varētu būt mēģinājums radīt iespaidu, ka Krievijas iedzīvotāji ir gatavi turpināt atbalstīt karu un uzņemties ar to saistītos upurus, lai sasniegtu Maskavas izvirzītos mērķus Ukrainā.

Nākamajā dienā, 27. jūlijā, Putins tikās ar Krievijas Valsts domes deputātiem. Tikšanās laikā viņš uzsvēra varas institūciju vienotību kara jautājumā un norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā deputāti pieņēmuši gandrīz 3000 likumprojektu, no kuriem aptuveni divas trešdaļas saņēmušas visu parlamenta frakciju atbalstu, raksta LRT.

Krievijas diktators īpaši izcēla likumus, kas pieņemti armijas, aizsardzības nozares uzņēmumu, sabiedrības un ekonomikas atbalstam kara apstākļos. Tāpat viņš atgādināja par parlamenta lomu, pieņemot lēmumus par Ukrainas Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu nelikumīgu pievienošanu Krievijai.

Pēc ISW vērtējuma, Putins, uzsverot parlamenta un vienkāršo iedzīvotāju iesaisti kara politikā, iespējams, cenšas mazināt uzmanību savai personiskajai atbildībai par dārgo un ilgstošo karu Ukrainā. Analītiķi uzskata, ka Kremlis vienlaikus mēģina demonstrēt šķietami vienprātīgu atbalstu Putina lēmumiem pirms 2026. gada septembrī gaidāmajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām.