Izraēlas dalība Eirovīzijā sacēlusi vētru

Eiropas populārākais popkultūras pasākums, ko skatās desmitiem miljonu cilvēku visā kontinentā, ir ierauts sabiedriskā konfliktā par Izraēlas militārajām operācijām Tuvajos Austrumos — un par to, kā kritizēt valsti, vienlaikus neveicinot antisemītismu. Tā kā Austrijas galvaspilsētā tiek plānoti protesti pret Izraēlas dalību konkursā, Vīnes policija pastiprina drošības pasākumus "ievērojami vairāk nekā parasti," izdevumam "POLITICO" sacīja policijas viceprezidents Dīters Čefans.

Pasākuma organizatori izmisīgi cenšas mazināt spriedzi un saglabāt to, ko viņi dēvē par politiski neitrālu Eiropas izklaides vakaru. Situācija kļuva kritiska pagājušā gada nogalē, kad piecas valstis paziņoja, ka nepiedalīsies šī gada Eirovīzijā, ja Izraēlai būs atļauts startēt.

"Mums šogad trūkst piecu mūsu ģimenes locekļu, mēs viņus mīlam un ceram, ka viņi atgriezīsies," pirmdien žurnālistiem Vīnē sacīja Eirovīzijas direktors Martins Grīns.

Grīns norādīja, ka konkurss joprojām "turpina sarunas" ar Spāniju, Nīderlandi, Īriju, Slovēniju un Islandi. Viņš piebilda, ka Eirovīzija "darīs visu iespējamo", lai šīs valstis nākotnē atgrieztos konkursā, taču "galīgais lēmums ir viņu pašu rokās."

Valstis, kas šogad nepiedalās 70. jubilejas konkursā Vīnes futūristiskajā "Wiener Stadthalle" arēnā, norāda, ka viņu lēmums saistīts ar Izraēlas karu Gazas joslā.

Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU), kas apvieno 113 sabiedriskos medijus no 56 valstīm un organizē Eirovīziju, vairākkārt uzsvērusi, ka konkurss nav politisks un notiek starp raidorganizācijām, nevis valdībām. EBU norādījusi, kamēr Izraēlas sabiedriskais medijs "KAN" ievēro noteikumus, tam netiks liegta dalība.

Izraēla otrdien kvalificējās finālam un piedalīsies finālā 16. maijā.

Slovēnijas sabiedriskā medija "RTV" vadības priekšsēdētāja Natalija Gorščaka atgādināja, ka Krievija tika izslēgta no konkursa 2022. gadā pēc iebrukuma Ukrainā. Viņasprāt, Izraēlai būtu jāpiemēro tādas pašas sekas par karu Gazas joslā.

Viņa piebilda, ka "visām valstīm, kas rīkojas agresīvi pret citām, jāpiemēro vienādi noteikumi."

Manipulācijas ar balsojumu

Izmaiņas balsošanas sistēmā tika ieviestas pēc aizdomām, ka Izraēlas valdība pagājušajā gadā negodīgi ietekmēja rezultātus ar masveida balsošanas kampaņu. Izraēla dominēja skatītāju balsojumā un zaudēja tikai pēc tam, kad Austrija atguva pārsvaru ar nacionālo žūriju punktiem. Raidorganizācijas no Beļģijas, Spānijas, Īrijas, Nīderlandes, Somijas un Islandes pauda bažas par skatītāju balsojumu, dažas pat pieprasīja auditu.

Izraēlas sabiedriskais medijs "KAN" paziņoja, ka tas "nav bijis iesaistīts nevienā aizliegtā kampaņā, kuras mērķis būtu ietekmēt konkursa rezultātus," kuros Izraēlas pārstāve Juvala Rafaela ieguva otro vietu — ko, pēc "KAN" teiktā, apstiprinājusi arī Eiropas Raidorganizāciju apvienība. Izraēlas valdība tolaik oficiālus komentārus nesniedza.

"KAN" asi iebildis pret aicinājumiem atsaukties vai izslēgt Izraēlu no 2026. gada konkursa. Tās izpilddirektors Golans Johpazs decembrī Eiropas Raidorganizācijas apvienības biedriem sacīja, ka "Izraēlas kultūras boikots" varētu kaitēt "radošajai brīvībai un vārda brīvībai."

"Boikots var sākties šodien ar Izraēlu, bet neviens nezina, kur tas beigsies un kam vēl tas kaitēs," viņš sacīja.

Lasi: Pirmo reizi bez cenzūras! Izraēlas uzstāšanās laikā "Eirovīzijā" skan saukļi un ūjināšana

Johpazs uzsvēra, ka Izraēla nav iesaistījusies aizliegtās kampaņās, lai ietekmētu Eirovīzijas rezultātus.

"Mēs lepojamies ar māksliniekiem un dziesmām, ko esam sūtījuši uz konkursu, un daudzas no tām guvušas pasaules mēroga panākumus. Es nestāvēšu šeit un neatvainošos par mūsu panākumiem," viņš teica.

Gorščaka atzinīgi novērtēja EBU centienus reformēt balsošanas noteikumus. Starp izmaiņām ir pasākumi, lai samazinātu balsu skaitu, ko viens skatītājs var nodot, kā arī aicinājumi faniem nekoncentrēt visas balsis uz vienu dalībnieku. Tomēr viņa atzina, ka politiski motivēta balsošana Eirovīzijā ir "kaut kas tāds, no kā vairs nav iespējams izvairīties."

EBU izteica oficiālu brīdinājumu "KAN" pēc tam, kad Izraēlas šī gada pārstāve Noama Betana sociālajos tīklos publicēja video ar uzrakstu: "Balsojiet 10 reizes par Izraēlu."

EBU paziņoja, ka uzskata — tā nav bijusi "plaša, finansēta trešo pušu kampaņa," taču piebilda, ka aicinājums balsot 10 reizes par vienu dalībnieku neatbilst Eirovīzijas noteikumiem.

"KAN" atbildēja, ka video bija "neatkarīga iniciatīva", ko īstenoja mākslinieces komanda "bez aizliegtas finansēšanas, līdzīgi kā citas aktivitātes, ko īsteno arī citi dalībnieki." Medijs piebilda, ka video nekavējoties tika izņemti pēc EBU pieprasījuma un "KAN" "ievēro visus EBU noteikumus un uztur pastāvīgu saziņu ar organizāciju."

Tuvojoties finālam 16. maijā un skatītāju un žūrijas balsojumam, Īrijas Eiropas Parlamenta deputāte un bijusī Eirovīzijas vadītāja Sintija Nī Mhurčū izdevumam "POLITICO" sacīja, ka šis būs "lūzuma punkts" konkursam.

"EBU ir jāizvērtē situācija daudz nopietnāk nekā līdz šim, gatavojoties finālam. Es saprotu viņu argumentu, ka tas ir mākslas un kultūras pasākums, kam nav saistības ar politiku. Taču mēs dzīvojam pasaulē, kur jebkurš instruments var tikt izmantots politiska vēstījuma izplatīšanai vai dezinformācijai," viņa sacīja.

"Nevar vienkārši raidīt vakuumā," viņa piebilda, norādot, ka Izraēlas dalības atļaušana laikā, kad Gazas joslā turpinās humanitārā krīze, grauj Eiropas vērtības, uz kurām konkurss sākotnēji tika balstīts.

EBU dibināšana un pirmā Eirovīzija 1956. gadā bija mēģinājums vienot Eiropas valstis un raidorganizācijas pēc Otrā pasaules kara. Līdz pat šai dienai konkursa moto ir "Vienoti mūzikā."

Tomēr boikota dēļ dalībvalstu skaits šogad samazinājies līdz 35, zemākajam līmenim vairāk nekā divdesmit gadu laikā, un šāda mēroga boikots Eirovīzijas vēsturē ir bezprecedenta gadījums.