Kā Krievija varētu testēt NATO gatavību? Analītiķi aplūko scenāriju iebrukumam Narvā

Analītiķi norāda, ka Narvas scenārija analīze kļuvusi īpaši aktuāla pēc Krievijas 2026. gada 16. septembra lēmuma apturēt kustību Krievijas pusē pie robežas pretī Narvai.

Scenārijs

Ierobežots Krievijas sauszemes iebrukums Narvā, ko atbalsta Krievijas bezpilota lidaparātu vienības, kas izvietotas Krievijas Federācijas teritorijā

Šīs Krievijas operācijas mērķi būtu radīt "de facto" kara situāciju ar NATO, lai to izmantotu iekšējās mobilizācijas vajadzībām un pamatotu jaunu piespiedu rezervistu mobilizāciju.

Diskreditēt NATO 5. pantu, īstenojot reālu agresijas aktu un panākot, ka NATO neiedarbina 5. pantu vai arī nerīkojas efektīvi saskaņā ar tā nosacījumiem.

Izraisīt krīzi NATO ietvaros, šķeļot aliansi, radot domstarpības starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropu, kā arī starp Eiropas dalībvalstīm, īpaši cenšoties pēc iespējas vairāk izolēt Baltijas valstis.

Novērst alianses uzmanību no palīdzības sniegšanas Ukrainai un pārliecināt to pārdalīt resursus pašaizsardzības vajadzībām.

Veicināt atbalstu Krievijai labvēlīgām eiroskeptiskām un NATO naidīgām partijām Eiropā, gaidāmo Eiropas vēlēšanu kontekstā attēlojot NATO un Briseli kā krīzes un konflikta ar Krieviju izraisītājas.

Kā arī radīt krīzi, ko izmantot kā sarunu iemeslu apmaiņā pret piekāpšanos no Ukrainas puses. Kremlis varētu piedāvāt atkāpties no Narvas, ja Ukraina piekristu Krievijas prasībām.

Taču pētnieki uzsver, ka Krievijas operācijas būtu veidotas tā, lai izvairītos no viņiem nevēlama rezultāta, kas ir:

1. novirzīt lielu skaitu Krievijas sauszemes spēku karavīru tādā apjomā, kas kaitētu kara veikšanai Ukrainā;
2. nozīmīga NATO uzbrukuma drauda rašanās Krievijai, jo īpaši tāda, kas prasītu Krievijas resursu pārvietošanu no Ukrainas;
3. alianses saliedēšanas ar jebkādu rīcību, kas tiktu plaši uztverta kā pilna mēroga iebrukums NATO dalībvalstī;
4. liela NATO militāro spēku bāzēšanas tieši pie Krievijas robežām;
5. NATO tāldarbības triecienu izprovocēšanas pret svarīgiem mērķiem Krievijā;
6. Ukrainas atbalstītāju mudināšanas palielināt bruņojuma piegādes un, vai atcelt ierobežojumus Ukrainas rīcībā jau nodotā bruņojuma izmantošanai.

Kā norāda analītiķi, Krievija jau  lielākoties ir radījusi informatīvos priekšnoteikumus operācijai, kas balstītos uz izdomātu "Narvas Tautas Republikas" stāstu.

Pirms šādas operācijas sekotu īss periods, kurā Krievijas aģenti gan atklāti, gan slepeni izplatītu naratīvu par it kā pieaugošu Krievijas pilsoņu apspiešanu un sliktu izturēšanos pret viņiem Igaunijā. Vienlaikus tiktu apgalvots, ka Tallina un NATO gatavojas īstenot uzbrukuma operācijas pret pašu Krieviju.

Sagatavošanās operācijai

Lai sagatavotos šim uzbrukumam Krievijas armija slepeni koncentrētu FPV dronu vienības no bezpilotu sistēmas centra "Rubikon".

Dronu vienības tiktu izvietotas gan tuvu Igaunijas robežai, gan dziļāk Krievijas teritorijā.

Vienību rīcībā būtu gan tālas darbības droni, kuru darbības rādiuss pārsniedz 60 kilometrus, gan īsākas darbības optiskās šķiedras un radio vadāmi droni.

Analītiķi norāda, ka Krievijai būtu jāizvieto arī sakaru retranslācijas infrastruktūra, kas ļautu nodrošināt dronu darbību lielākā attālumā. Šim nolūkam varētu tikt izmantoti gan torņi Krievijas teritorijā, gan kuģi Somu līcī.

Vienlaikus netiktu veikta plaša un uzkrītoša karaspēka koncentrēšana pie Baltijas valstu robežām. Krievijas sauszemes spēki, tostarp speciālo uzdevumu vienības, gaisa desanta un jūras kājnieku vienības, tiktu izvietoti nelielās grupās.

Arī būtisks bruņutehnikas uzkrājums nebūtu novērojams, jo scenārijs neparedz plaša mēroga sauszemes operāciju. Tā vietā Krievija paļautos uz dronu spējām un nelielām, augsti sagatavotām vienībām, uzskatot, ka ar to pietiktu, lai stātos pretim NATO spēkiem Baltijas valstīs un Somijā.

Scenārija pieņēmumi

Lai pētnieku īstenotais scenārijs vispār varētu būt reālistisks, tam ir sekojošie pieņēmumi.

• Krievijas rīcībā Narvā jau ir pietiekams skaits aģentu, kuriem ir pieeja nepieciešamajiem ieročiem.
• Igaunijas un NATO spēki Igaunijā nav izvietoti vai sagatavoti tā, lai spētu novērst šāda scenārija īstenošanu jau sākotnējā posmā, nepieļaujot sākotnējo teritoriju ieņemšanu. Tā vietā tie ir gatavoti pretuzbrukumu veikšanai, kas varētu sākties pārāk vēlu.
• Krievija spētu dot rīkojumu sākt operāciju, laikus nebrīdinot Igaunijas varasiestādes un nedodot tām iespēju novērst sākotnējo objektu vai teritoriju ieņemšanu.
• Igaunijas un NATO spēki faktiski nespēj droši aizsargāties pret koncentrētiem un tehnoloģiski attīstītiem Krievijas FPV dronu un "Geran" bezpilota lidaparātu triecieniem tādā apjomā, kāds aprakstīts šajā scenārijā.

Scenārija attīstība

Krievijas aģenti, kas jau iepriekš izvietoti Narvā, pārņem kontroli pār Narvas muzeju, Narvas rātsnamu, pēc iespējas vairāk ēkām starp tiem, kā arī promenādes un krastmalas posmiem uz ziemeļiem un dienvidiem no tilta.

Pēc tam tiktu paziņots par "Narvas Tautas Republikas" izveidi.

Narvas muzejs ir salīdzinoši izolēts objekts, kuru neliela kaujinieku grupa ar intensīvu dronu atbalstu, visticamāk, varētu aizsargāt ilgāku laiku pret sauszemes spēku uzbrukumu.

Tas atrodas arī ļoti tuvu Narvas tiltam, savukārt pretējā pusē esošajā promenādē nelielas un viegli bruņotas grupas varētu ātri ierīkot aizsardzības pozīcijas, izmantojot dronu nodrošinātu aizsegu.

Protams, muzeju būtu iespējams salīdzinoši viegli iznīcināt ar aviācijas vai tālas darbības triecieniem. Tādēļ Krievijas aģenti, visticamāk, izvietotu izkliedētas aizsardzības pozīcijas ap muzeju un gar krastmalu, kurus būtu grūtāk iznīcināt.

Tomēr Igaunijas galvenais uzdevums būtu atjaunot kontroli pār visu savu teritoriju un atkārtoti ieņemt sagrābtos objektus. Krievijas dronu vienības mēģinātu šo procesu traucēt un kavēt neatkarīgi no tā, kas notiktu ar pašiem Krievijas aģentiem Narvā.

Krievijas aģenti paziņotu, ka viņi ir Krievijas pilsoņi (šoreiz patiesi), un aicinātu Maskavu viņus aizstāvēt pret Igaunijas centieniem likvidēt viņu pozīcijas. Šis lūgums nekavējoties tiktu apstiprināts.

Kremlis paziņotu, ka Krievijas dronu un pretgaisa aizsardzības vienībām no bāzēm Krievijas teritorijā uzticēts uzdevums aizsargāt  "Narvas Tautas Republikas" Krievijas pilsoņus. Vienlaikus tiktu uzsvērts, ka Krievijas militārie spēki nav iegājuši un neieies Igaunijas teritorijā, ja vien Igaunija pati neeskalēs krīzi.

Igaunijas policija un citi spēki notikuma vietā mēģinātu ātri atgūt kontroli pār ieņemtajām pozīcijām, taču nonāktu zem "Narvas Tautas Republikas" kaujinieku apšaudes.

Šos spēkus atbalstītu Krievijas specvienību "Spetsnaz" karavīri, citas speciālo uzdevumu vienības un iepriekš Igaunijā izvietoti Krievijas spēki, kā arī grupas, kas operatīvi šķērsotu tiltu no Krievijas puses. Uzbrukumos tiktu izmantoti kājnieku ieroči, taču ne bruņutehnika.

Krievijas dronu vienības, kas izvietotas Krievijas teritorijā, nekavējoties sāktu triecienus Igaunijas spēkiem, kuri mēģinātu atgūt kontroli pār ieņemtajām pozīcijām.

Tajā pašā laikā arī Narvā esošie Krievijas spēki efektīvi izmantotu savus taktiskos dronus.

Situācija ātri nonāktu lokālā strupceļā, jo notikuma vietā esošie Igaunijas spēki nebūtu gatavi aizsargāties pret lielu skaitu Krievijas FPV trieciena dronu un vadības droniem, kas nodrošinātu atbalstu "Narvas Tautas Republikas" spēkam.

Kremlis aicinātu uz mieru un deeskalāciju, pieprasot, lai Igaunija atzītu "Narvas Tautas Republikas" pretenzijas uz kontroli pār visu Narvu un izved no teritorijas visus Igaunijas militāros spēkus, policiju un valsts iestāžu darbiniekus.

Maskava vienlaikus draudētu paplašināt triecienu kampaņu pret Igaunijas spēkiem, ja kaujas turpinātos, kā arī vērsties pret jebkuru NATO valsti, kas iesaistītos operācijās pret "Narvas Tautas Republiku".

"Narvas Tautas Republika" un Kremlis apgalvotu, ka situācija Narvā ir Igaunijas iekšēja lieta, kas radusies Igaunijas it kā īstenotās sliktās attieksmes pret Krievijas pilsoņiem dēļ, un noliegtu, ka tas būtu Krievijas uzbrukums NATO. Gluži pretēji, pēc Kremļa versijas, tā esot aizsardzības reakcija uz Igaunijas agresiju.

Ko šis scenārijs nozīmētu Igaunijai un NATO

Pieņemot, ka Krievijas aģentiem izdotos pārvarēt vietējos drošības spēkus vai noturēt ieņemtās pozīcijas pret tiem, Igaunijas un NATO kopīgajiem spēkiem, kas atbild par Igaunijas aizsardzību, nāktos nekavējoties reaģēt.

Tuvākās Igaunijas militārās bāzes atrodas Jehvi pilsētā un tās apkārtnē, aptuveni 40 kilometru uz rietumiem no Narvas.

Viens no iespējamiem Krievijas risinājumiem būtu pakļaut vienību intensīvai dronu apšaudei, apgalvojot, ka dronus vada "Narvas Tautas Republikas" spēki.

Krievijas dronu operatori jau no pirmajām operācijas minūtēm varētu apšaudīt Jehvi izvietotos spēkus no Krievijas teritorijas. Tie spētu arī traucēt satiksmi gan uz galvenajiem, gan mazākajiem ceļiem starp Jehvi un Narvu, turklāt uzbrukumu intensitāte pieaugtu, tuvojoties Narvai.

"Geran" tipa Krievijas droni varētu uzbrukt jebkurai stacionārai militārajai bāzei Igaunijā jau no operācijas sākuma vai jebkurā nākamajā brīdī.

Šāda scenārija uzsākšana, visticamāk, mudinātu Igaunijas valdību un tās sabiedrotos nekavējoties pārvietot spēkus Narvas virzienā. Tomēr tas varētu ātri pārvērsties par sava veida vieglu mērķi Krievijas dronu operatoriem.

Krievijas aģenti, kas uzsāktu šo operāciju, salīdzinoši nelieli militārie spēki varētu neitralizēt diezgan viegli. Tādēļ Krievijas galvenais uzdevums būtu nepieļaut šo spēku nonākšanu Narvā. Savukārt Igaunijas un NATO galvenais izaicinājums būtu nogādāt savus spēkus Narvā ar pieņemamiem zaudējumiem.

Stratēģiskie izaicinājumi NATO

Šis scenārijs nekavējoties radītu virkni stratēģisko izaicinājumu aliansei.

Igaunija pieprasītu aktivizēt NATO 5.pantu, ja vien Tallinai nebūtu pamata uzskatīt, ka šāds balsojums neizdosies, lai gan Igaunija varētu mēģināt virzīt šo jautājumu arī šādā gadījumā.

Tāpat Igaunija varētu lūgt palīdzību atsevišķām NATO dalībvalstīm. Tomēr atteikšanās aktivizēt 5. pantu skaidra Krievijas uzbrukuma gadījumā NATO teritorijai būtiski mazinātu šī panta nozīmi un praktisko vērtību.

Krievijas informatīvās ietekmes operācijas, kuru mērķis būtu pasniegt uzbrukumu kā Igaunijas iekšēju problēmu, kas radusies it kā Igaunijas krievu minoritātes vajāšanas dēļ, visticamāk, nespētu noteikt NATO politiku. Taču tās varētu novērst uzmanību no būtiskā un radīt kavēšanos lēmumu pieņemšanā.

Vairākas NATO valstis, iespējams, ļoti piesardzīgi izturētos pret 5. panta aktivizēšanu ierobežota iebrukuma gadījumā, baidoties no sekām, ko varētu radīt iespaids, ka alianse tiek iesaistīta pilna mēroga karā ar Krieviju.

Krievijas informatīvās ietekmes kampaņas jau tagad izmanto šīs bažas, un tā laikā tās, visticamāk, tikai pastiprinātos.

Domstarpības starp ASV un Eiropas valdībām par to, kā sadalīt atbildību par NATO teritorijas un gaisa telpas aizsardzību, īpaši tik ierobežota uzbrukuma gadījumā, varētu aizkavēt vai pat liegt ASV iesaisti.

Sarunas starp Vašingtonu un Eiropas sabiedrotajiem varētu ievērojami paildzināt lēmumu pieņemšanu, kavējot gan balsojumus, gan militāro reakciju. Krievijas informatīvās ietekmes operācijas šādā situācijā turpinātu censties vēl vairāk padziļināt plaisu starp ASV un Eiropu.

Citu NATO valstu spēku klātbūtne Igaunijā nozīmētu, ka šo valstu valdībām ļoti ātri būtu jāizlemj, vai atbalstīt Igauniju Krievijas uzbrukuma atvairīšanā.

Šādi lēmumi varētu būt jāpieņem pat pirms Ziemeļatlantijas padome būtu nobalsojusi par NATO 5. panta aktivizēšanu.

Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi būtu vērsti uz to, lai šādu rīcību paralizētu vai aizkavētu.