Kā Kristāla nakts antisemītiskos grautiņus Vācijā pirms 85 gadiem atspoguļoja prese Latvijā

Meklējot informāciju par ebreju īpašumu grautiņiem Vācijā pirms 85 gadiem, ko pazīstam ar nosaukumu Kristāla nakts (Kristallnacht), redzamas melnbaltas fotogrāfijas ar izsistiem veikalu stikliem un cilvēkiem, kas it kā bailīgi postažā nolūkojas. Nacistu paramilitāro spēku un vācu civiliedzīvotāju organizētais vandālisms, ko divu dienu laikā īstenoja visā valstī, postot ebreju īpašumus un uzbrūkot cilvēkiem, dedzinot sinagogas un aplaupot ebrejiem piederošus veikalus, bieži tiek saukts par holokausta sākumu, kad represijas pret ebrejiem kļuva fiziskas.

Kas notika 1938. gada 9. un 10. novembrī?

1938. gadā nacisti jau piekto gadu valdīja Vācijā, kad Parīzē ebreju students no Polijas Geršels Grīnšpans nošāva vācu diplomātu Ernstu fon Rātu. Grīnšpans, veicot atentātu, atriebies par to, ka vācu varas iestādes deportēja viņa ģimeni no Vācijas.

Ziņas par Rāta nāvi diktatoru Ādolfu Hitleru 9. novembrī sasniedza Minhenē, kur viņš svinēja 1923. gada neveiksmīgā Alus puča gadadienu. Šajā brīdī nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gēbelss pēc apspriedes ar Hitleru sapulcināja vecos karavīrus, mudinot veikt vardarbīgas represijas, kas tiek rīkotas kā "spontānas demonstrācijas", par Kristāla nakti teikts enciklopēdijā "Britannica".

Īsi pirms pusnakts 9. novembrī gestapo priekšnieks Heinrihs Millers nosūtīja telegrammu visām policijas vienībām ar tekstu: "Tuvākajā laikā visā Vācijā notiks akcijas pret ebrejiem un jo īpaši viņu sinagogām. Te nav jāiejaucas." Drīzāk policijai vajadzēja arestēt upurus.

Vāciju pāršalca organizēts pret ebrejiem vērsta vandalisma vilnis. Ugunsdzēsēju kompānijas stāvēja pie liesmojošām sinagogām ar skaidriem norādījumiem ļaut ēkām nodegt. Viņiem bija jāiejaucas tikai tad, ja ugunsgrēks apdraudēja blakus esošos "āriešu" īpašumus.

Par to, cik ebreju tika nogalināts, ir dažādas ziņas – oficiāli tiek minēts 91. Vairāk nekā 1000 sinagogu tika nodedzinātas, 7500 ebreju veikalu, tirgotavu un citu uzņēmumu iznīcināti, liecina informācija "Britannica". Izdemolētas arī ebreju skolas, slimnīcas un mājas.

Tika arestēti aptuveni 30 tūkstoši ebreju, kuru ieslodzīšanai tika paplašinātas koncentrācijas nometnes.

Uzaustot 10. novembra rītam, izsisto logu stikli klāja zemi it visur. Tāpēc grautiņi ieguva nosaukumu Kristāla nakts. Vācieši savā precizitātē sarēķinājuši, ka Kristāla nakts laikā izsisto stiklu vērtība mērāma miljonos reihsmarku.

Pēc šiem notikumiem vairāk nekā 100 tūkstoši ebreju emigrēja no Vācijas, visticamāk, šādi glābjot sevi no nāves.

Kā Kristāla nakti atspoguļoja preses Latvija?

Tik milzīgi vandālisma akti un postījumi nevarēja palikt nepamanīti un noklusēti. 20. gadsimta 30. gadu izskaņā Eiropā bija visai labi telegrāfa un telefona sakari, tāpēc jau 10. novembrī visu pasauli pāršalca ziņa par šiem notikumiem. Lai noskaidrotu, ko par Kristāla nakti uzzināja Latvijā dzīvojošie, "tv3.lv" vērsās pie muzeja "Ebreji Latvijā" speciālistiem.

Diemžēl šajā muzejā neglabājas, piemēram, tuvinieku vai draugu rakstītas vēstules no Vācijas uz Rīgu vai kādu citu Latvijas pilsētu, kas vēstītu par notikušo. Bet muzeja direktors Iļja Ļenskis norādīja, ka zināmas un pieejamas trīs publikācijas Latvijas presē, kur atainoti šie notikumi.

"Vizuālos materiālus nodrukāja, šķiet, tikai jidiša valodā iznākošais ilustrētais žurnāls "Idiše bilder", kur pēdējā lapā bija kolāža "Sinagogas liesmās", un bija fotogrāfijas no Berlīnes: Prinzregentstraße ielas sinagogas (pirms tam un degšanas procesā), Fasanenstraße ielas sinagoga, ka arī izdauzītā vitrīna kādā veikalā Tauentzierstraße," skaidroja Ļenskis.

Publikācijā gan nav nekāda pavadošā teksta, komentāra vai plašāka skaidrojuma – tikai attēli un adreses, kur uzņemtas fotogrāfijas.

No neebreju izdevumiem kaut cik ievērojami raksti bija latviski rakstošajā "Rīts" un krievu "Segodnja". Diemžēl "Jaunākās Ziņas" par šo datumu nav pieejamas digitāli.

Jāpiebilst, ka "Rīts" 9. novembrī ziņoja arī par diplomāta Rāta nāvi, kā arī pieejams arī raksts par to, kā Hitlers nosuta ziedus nogalinātā Rāta bērēm.

Jau 11. novembrī "Rīts" publicējis materiālu ar nosaukumu "Nodegušas 11 sinagogas Berlīnē" un apakšvirsrakstu: "Žīdiem 4-8 stundu laikā jāatstāj Minchene" (te gan jāpaskaidro, ka pirms Otrā pasaules kara ar vārdu "žīds" latviski saprata ebreju tautības cilvēkus un tam nebija izteikti nievājošas vai negatīvas nozīmes). "Rīts" publicētais materiāls ir tapis kā speciālziņojums pa tālruni no Londonas.

"Londonas šārīta laikrakstu vērību galvenēm kārtām saistījuši notikumi Vācijā. Laikraksti pilni plašiem aprakstiem par žīdu vajāšanām un tāpat arī ziņām par to, kādi būs Vācijas propagandas ministra Gebelsa pieteiktie pret žīdiem vērstie jaunie likumi vai dekrēti. "International News Service" apgalvo, ka svarīgākie punkti šajos jaunos pretžīdu likumos paredzēšot visu bez izņēmuma ārzemju žīdu izraidīšanu no Vācijas un, otrkārt, visu žīdu nekustamo īpašumu konfiscēšanu," raksta "Rīts".

Šie likumi tiešām tika ieviesti.

Tāpat ziņots par citu valstu reakciju uz notikušo: "Demonstranti izpostījuši arī franču autofirmas "Citroen" un "Ford" autoveikalus. Sagaidāms, ka šodien Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks iesniegšot Vācijas valdībai stingru protestu, jo demonstranti izdauzījuši logus arī trīs veikaliem, kas piederējuši Amerikas Savienoto Valstu pavalstniekiem. Veikalu logos drošības pēc bijuši izlikti lieli Amerikas karogi. Taču arī tas nav līdzējis. Demonstranti karstumā uzbrukuši arī šiem veikaliem. Vakar līdz pamatiem nodegušas 11 no divdesmit Berlīnes sinagogām. Demonstranti nelaiduši klāt arī ugunsdzēsējus. Tie tikai ar pūlēm varējuši paglābt kaimiņu ēkas no nodegšanas.

Starp citu, Berlīnē "Unter den Linden" izpostīts arī viens no vislielākajiem preču namiem "Izraēla", kas piederējis brāļiem Izraeļiem. Viņu māte ir Anglijas pavalstniece, un veikals līdz šim varējis pastāvēt, pateicoties vairākkārtīgām Anglijas intervencijām. No preču nama 1200 kalpotājiem 700 bijuši žīdi, kas tagad paniskās bailēs aizbēguši. Preču namu izpostot, esot nodarīti zaudējumi par vairāk kā 100.000 angļu mārciņu."

[..] "Esot izpostīti neskaitāmi žīdu veikali. Apdrošināšanas sabiedrības vairs neizmaksājot žīdu veikalniekiem apdrošināšanas prēmijas. Cietuši esot arī veikali Kurfirstendamā. Šī iela vakarā bijusi piemētāta pilna izdauzītu skatlogu stiklu drumslām, salauztām precēm. Uz ielas, pēc "Dailv Ekxpress" korespondenta ziņām, esot redzētas pat klavieres, kas iznestas no veikaliem," tā Lāčplēša dienas "Rītā" varēja lasīt Latvijas iedzīvotāji.

Minēts arī, ka ebreji panikā bēguši, centušies iegūt Anglijas vīzas, bet daudzi apcietināti. Tāpat jau 11. novembrī skaidrs ir daudzo apcietināto ceļš uz koncentrācijas nometnēm: "Visvairāk apcietināts žīdu Vīnē, kur apcietināto skaitu vērtē uz apmēram 10 000. Liels žīdu pulks bijis sapulcējies pie Anglijas konsulāta, lai dabūtu vīzas un atļaujas braucienam uz Angliju. Policija un trieciennieki esot visu šo pūli ielenkuši un aizturējuši. Tie pa daļai jau esot nosūtīti uz jaunu koncentrācijas nometni, kas ierīkota pie kalna raktuvēm Manthauzenē. Lai izvairītos no apcietināšanas, daudz žīdu esot aizbēguši Vīnes apkārtnes mežos. 22 vakar izdarījuši pašnāvības, bet vairāki desmiti pēc pašnāvības mēģinājumiem ievietoti slimnīcās.

Jau agrāk ziņoja par lēmumu, ka visiem žīdiem atņems ieročus. Tagad, kā to apstiprina arī "Berliner Nachtausgabe", policijas šefa Himlera uzdevumā visiem žīdiem jāatdod ieroči jau tuvākās dienās. Tos, pie kuriem arī pēc tam atradīs ieročus, uz divdesmit gadiem ievietošot koncentrācijas nometnē," laikrakstam "Rīts" ziņo reportieris ar iniciāļiem "J.V."

Arī krieviski rakstošais "Segodna" publicējis telefonziņojumu no Londonas. Tajā ir atsauce uz ziņu aģentūras "Reuters" korespondentu Vācijā, kas apstiprinājis, ka visā Vācijā nav saglabājusies teju neviena vesela sinagoga. Interesanti, ka minēts arī šāds skaidrojums "[…] un tūkstošiem ebreju tika arestēti, aizbildinoties ar "viņu dzīvības aizsardzību"," kas visai skaidri parāda, ka vācu propagandai neviens te netic. Minēts arī, ka nopietnākie nemieri notika Minhenē, Vīnē un Berlīnē. "Segodna" arī uzsvērusi, ka ugunsdzēsēji pat nav izlikušies, ka cenšas dzēst ugunsgrēkus.
Bet jau 13. novembrī "Rīts" atsaucas uz "DNB" un par notikumiem pēc Kristāla nakts raksta šādi: "[Sanāksmē] pieņēma lēmumu, ka visus zaudējumus, kas cēlušies 8., 9. un 10. novembra pretžīdu demonstrācijās, jāatlīdzina žīdiem — uzņēmumu un namu īpašniekiem. Žīdiem piespriestās apdrošināšanas prēmijas apķīlās par labu valstij. Lai sekmīgāk izslēgtu žīdus no Vācijas, saimnieciskās dzīves, jau tuvākā laikā sagaidāmi jauni rīkojumi un likumi."

Vēsturnieki uzskata, ka sekojošajā holokaustā līdz pat Otrā pasaules kara beigām nacistiskajā Vācijā un tās okupētajās teritorijās iznīcināti vairāk nekā četri miljoni ebreju.

Jāpiebilst, ka šis datums, 9. novembris, tiek dēvēts par Vācijas Likteņdienu, jo šajā datumā notikusi virkne valstisku notikumu. Tostarp 1918. gada Vācijas revolūcija, 1923. gada Hitlera Alus pučs, kas neizdevās, kā arī 1989. gada mūra krišana un Vācijas apvienošana, un vēl citi.